Zinātniskie pētījumi liecina par ES dabas aizsardzības likumdošanas efektivitāti. Tās nodrošinājušas jūtamu stāvokļa uzlabojumu direktīvu aizsargātajām sugām un būtiski stimulējušas dabas aizsardzību Eiropas Savienības dalībvalstīs. Daudzviet savās agrākajās dzīves vietās varējušas atgriezties, piemēram, dzērves, griezes un jūras ērgļi. Tieši pateicoties Eiropas Putnu un Biotopu direktīvām, Eiropā atjaunotas dabiskās pļavas un citas dzīvotnes, kas nozīmīgas neskaitāmām augu un dzīvnieku sugām un gadu tūkstošiem bijušas Eiropas vēsturiskās kultūrainavas daļa. Eiropas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vienotā tīkla Natura 2000 izveide ļāvusi arī pārvarēt plaisu starp nepieciešamību aizsargāt apdraudēto savvaļas dabas daļu un vienlaikus veicināt ilgtspējīgu attīstību.
Tāpat svarīgs dabas daudzveidības aizsardzības faktors, ko nodrošina vienota Eiropas likumdošana, ir pārrobežu dabas aizsardzība. Valstu robežas pastāv mums, cilvēkiem, bet daba tās nepazīst. Mūsu gājputni, par kuru nekontrolētu medīšanu, piemēram, Vidusjūras reģionā, agrāk dzirdējām tik daudz stindzinošu stāstu, tagad ir stingri ierobežota un tiek atbilstoši kontrolēta.
Nereti dabas aizsardzības sistēmai tiek pārmests, ka tās prasību dēļ cilvēkiem tiek liegts nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tomēr patiesība izrādās cita – daudzpusīgs pētījums, ko iniciējusi Apvienotās Karalistes valdība, skaidri parāda, ka dabas aizsardzības direktīvas neierobežo uzņēmējdarbību, bet vairākumā gadījumu to ieviešana pieļauj infrastruktūras attīstīšanu, jaunu produktu radīšanu, vienlaikus nodrošinot augstu dabas aizsardzības līmeņa saglabāšanu. Ja esošā aizsargājamo teritoriju kārtība tiks mainīta, piemēram, grozot direktīvu pielikumus, tas var izraisīt ilgas un smagas diskusijas un domstarpības, kas uz vairākiem gadiem apturēs ne tikai dabas aizsardzības interešu ievērošanu, bet arī svarīgu attīstības plānošanu.
Attīrīts ūdens, tīrs gaiss, auglīgas lauksaimniecības augsnes, aizsardzība pret plūdiem, CO2 uzglabāšana, tūrisma attīstība un veselības saglabāšana ir ne tikai mums visiem būtiski dzīves kvalitātes faktori, bet arī ekonomiski izmērāmi lielumi, ko dēvējam par ekosistēmu pakalpojumiem. Aprēķini liecina, ka vairāk nekā 27`000 Eiropas aizsargājamo teritoriju ekosistēmu pakalpojumu veidā sniedz iedzīvotājiem ieguvumu vairāk nekā 300 miljardu eiro apmērā gadā. Lai to nodrošinātu, Eiropas Savienībai būtu jāiegulda aptuveni 50 reizes mazāk – sešus miljardus eiro pilnīga Natura 2000 vietu tīkla izveidei un efektīvai apsaimniekošanai. Uzņēmējdarbībā piecdesmitkārtīgu ieguldījuma atmaksāšanos gada laikā dēvētu par izcilu izdevumu un ieņēmumu attiecību.
Tāpat direktīvas palīdz nodrošināt vienādus konkurences noteikumus uzņēmējdarbībai, ieviešot vienotus dabas aizsardzības standartus un procedūras Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Tas rada labvēlīgākus nosacījumus ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei. Ja Eiropas Komisijas iecere par dabas aizsardzības direktīvu pārskatīšanu īstenosies, tas var gan izraisīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un papildus slogu uzņēmējiem, gan arī visdrīzāk samazinās aizsardzības līmeni mūsu dabas vērtībām vai vismaz radīs sajukumu šai nozarē. Par lielāko šķērsli pašreizējā regulējuma adekvātā ieviešanā kļuvis naudas trūkums un neilgtspējīgu metožu izmantošana nozaru politikās.
Dabas aizsardzības direktīvas ir Eiropas vides un ekonomikas politikas ietvara pamatelements, - to atzinušas gan dalībvalstis, gan Eiropas Parlaments. Direktīvas un to ietvaros radītais īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vienotais tīkls Natura 2000 ir instruments, ar kuru esam apņēmušies sniegt savu ieguldījumu ne tikai Eiropas, bet visas pasaules dabas daudzveidības saglabāšanā. Arī Eiropas iedzīvotāji gaida no ES rīcību dabas aizsardzībai: 88 % ES iedzīvotāju uzskata dabas daudzveidības izzušanu ir nopietnu problēma. Tajā pašā laikā vides aizsardzība ir joma, kurā ES joprojām bauda iedzīvotāju uzticību. Uzbrukums Eiropas dabas aizsardzībai atsvešinās pilsoņus un mazinās atbalstu ES.
Rīcība ES līmenī ir svarīga, lai saglabātu kopīgos dabas resursus un nodrošinātu vienotu rīcību to aizsardzībai visā Eiropas Savienībā. Pateicoties ES dabas aizsardzības direktīvām, dalībvalstis var aizsargāt daudzas dabas teritorijas, kuras ir nozīmīgas migrējošām sugām, piemēram, putniem, kas ligzdo Ziemeļeiropā un ceļo uz dienvidiem. Turklāt uz uzņēmumiem visā ES iekšējā tirgū attiecas vieni un tie paši dabas aizsardzības juridiskie standarti, nodrošinot, ka uzņēmumi, kas darbojas dažādās ES dalībvalstīs, strādā kopējā un paredzamā ietvarā.
Diemžēl dabas stāvoklis saglabājas kritisks visā Eiropas Savienībā, tai skaitā, Latvijā. 2014. gadā publicētie ziņojumi par apdraudēto sugu un dzīvotņu stāvokli parāda, ka mums joprojām daudz jādara, lai apturētu dabas daudzveidības samazināšanos. Lai arī dažbrīd ir gūti panākumi, galvenokārt pateicoties pašām direktīvām, daudzu dzīvotņu un sugu stāvoklis turpina pasliktināties, bet nesekmīgie centieni apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu galvenokārt saistīti nevis ar spēkā esošo direktīvu nepilnībām, bet gan ar vāju likumdošanas ieviešanu.
Vides organizācijas ir pārliecinātas – ja izvērtējums būs objektīvs, godīgs, patiesi caurredzams un balstīts uz pierādījumiem, mēs ieraudzīsim, ka pašreizējās Eiropas Savienības dabas aizsardzības direktīvas ir efektīvas un nepieciešamas, lai aizsargātu Eiropas dabas daudzveidību un cīnītos ar tās izzušanu, tātad atbilst tam mērķim, kāpēc vispār tika pieņemtas. Lai nodrošinātu caurredzamību un pierādījumos balstītus argumentus, direktīvu atbilstības pārbaudē jāiesaista visas ieinteresētās puses. Tikai tad šis izvērtējums būs uzskatāms par pozitīvu ieguldījumu, vēršoties pret nepilnībām un ierosinot efektīvus uzlabojumus. Tāpēc Eiropas vides nevalstiskās organizācijas uzmanīgi sekos Eiropas Komisijas darbam un konstruktīvi sadarbosies ar to, sniedzot profesionālus ekspertu ieteikumus direktīvu atbilstības pārbaudes laikā.
Informācija sagatavota projekta „Nevalstiskā sektora dalība starptautiskā konferencē „ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ieviešana”” ietvaros, ko finansē Latvijas valsts budžeta finansētā programma „Atbalsts sabiedrības līdzdalībai Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības Padomē īstenošanā” un administrē Sabiedrības Integrācijas fonds. Pasākumu finansē Latvijas valsts.
