Klimata pārmaiņas ietekmē mūs jau šobrīd un tas rada neatgriezeniskas sekas gan vidē, gan sabiedrībā, kas ar laiku var radīt neizmērojamus izdevumus nākamajām paaudzēm, pakļaujot tās vēl neapzinātiem riskiem un ierobežojot sabiedrības izaugsmes iespējas. Tādējādi Eiropa šobrīd ir saskārusies ar lieliem izaicinājumiem publisko investīciju jomā, lai līdz 2050.gadam sasniegtu tās nospraustos mērķus – pāreja uz ekonomiku, kas ir brīva no fosilās enerģijas, kas ir balstīta atjaunīgo energoresursu izmantošanā un vispārējā resursu efektīvā izmantošanā. Eiropas Savienības Struktūrfondiem 2014-2020.gada plānošanas periodā (turpmāk tekstā – ES Fondi) 351 miljardu EUR apmērā ir jānodrošina būtiska daļa šo investīciju, it īpaši Centrālajā un Austrumeiropā, kur ES Fondi veido lielāko daļu no publiskajām investīcijām infrastruktūrā.
Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam norāda uz risku, ka atjaunīgo energoresursu izmantošana, ar to saprotot kurināmās koksnes izmantošanu, var intensificēt mežsaimniecību, kas atstāj negatīvu ietekmi uz dabas daudzveidību un apdraud dabīgu mežu veidošanos un saglabāšanos. Turklāt Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš norāda, ka problēmas var radīt arī tas, ka jebkādas infrastruktūras attīstība Latvijā notiek galvenokārt uz valsts mežu rēķina un atmežošanas radītās emisijas varēsim kompensēt tikai ar meža ieaudzēšanu. Pašreiz atmežošana rada aptuveni 50 reizes lielākas emisijas nekā meža ieaudzēšanas radītā CO2 piesaiste.
Vairāk par ES Fondu investīcijām energoefektivitātes pasākumos un transporta sektorā un to ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību un klimatu var atrast šeit (angļu valodā).
Papildu informācija: CEE Bankwatch Network pētījums “Climate`s Enfants Terribles. How New Member States’ Misguided Use of EU Funds is holding back Europe`s Clean Energy Transition”
Juris Dilba
Latvijas Zaļā Kustība / CEE Banwatch Network