Glābsim bites!

12.03.2018

Bites - gan medus bites, gan savvaļas bites-vientuļnieces ir tā milzīgā un čaklā, ne vienmēr redzamā armija, kas ir mūsu pārtikas sistēmas pašā pamatā - tās apputeksnē augus. Bez bišu veiktā darba mūsu pārtikas sistēma un bioloģiskā daudzveidība vienkārši sabruktu. Taču tajā pašā laikā mūsu laukos tiek izmantoti pesticīdi, kuri ir ļoti toksiski bitēm. Paši bīstamākie no tiem - neonikotinoīdi. Lai arī Eiropas Savienība ir daļēji ierobežojusi to lietošanu, tā tomēr turpinās. Tāpēc mēs, Latvijas Dabas fonds, esam pievienojušies vairāk nekā 80 Eiropas nevalstiskajām organizācijām koalīcijā Save The Bees, kas iestājas par neonikotinoīdu pilnīgu aizliegšanu visā Eiropā

.Neonikotinoīdu stāsts

2013. gada decembrī Eiropas Komisija ierobežoja trīs bitēm ļoti toksisko neonikotinoīdu insekticīdu – imidakloprida, klotianīda un tiametoksāna lietošanu. Šī daļējā aizlieguma ceturtajā gadskārtā jauni zinātniski pētījumi apstiprina, ka šie ierobežojumi nav pietiekami. Tāpēc vairāk nekā 80 nevalstiskās organizācijas visā pasaulē apvienojušās koalīcijā Save The Bees, lai aicinātu ES lēmumu pieņēmējus nekavējoties pilnībā aizliegt neonikotinoīdu izmantošanu. Latvijas Dabas fonds pievienojies šai koalīcijai, un aicina Latviju balsot par neonikotinoīdu pilnīgu aizliegumu.

“Lai arī neonikotinoīdi jau daļēji ir aizliegti, tomēr to lietošana Eiropas Savienības valstīs un arī Latvijā turpinājās. Arvien vairāk pētījumu pierāda – tie ir ārkārtīgi kaitīgi bitēm, un mūsu visu interesēs ir saglabāt bites, jo kaitējums bitēm – gan medus bitēm, gan savvaļas bitēm – tas ir kaitējums apputeksnētājiem, un bez apputeksnētājiem mūsu pārtikas sistēmas ilgtspēja nav iedomājama,” saka Andrejs Briedis, Latvijas Dabas fonda lauksaimniecības eksperts.

Imidaklopridu pirmo reizi atļāva lietot 1994. gadā saulespuķu laukos Francijā, un Francijas biškopji gandrīz tūlīt pamanīja, ka šī ķīmiskā viela negatīvi ietekmē viņu bišu saimju veselību. Kopš tā laika saulespuķu lauki no nozīmīga nektārauga kļuva par Francijas biškopības nozares panīkuma cēloni. Francijas stāsts turpinājās Eiropas Savienībā un visā pasaulē, jo neonikotinoīdu lietošana gāja plašumā.

Pēc 19 gadu ilgiem biškopju un vides aizstāvju centieniem Eiropas Komisija 2013. gadā nolēma aizliegt lietot neonikotinoīdus tiem augiem, kas piesaista bites. Tāpat EK aicināja šo vielu ražotājus Bayer un Syngenta sniegt papildu datus, lai varētu labāk izvērtēt šo vielu toksiskumu.

2016. gadā Eiropas Pārtikas drošības iestāde (European Food Safety Authority - EFSA) apstiprināja, ka saskaņā ar šiem datiem, minētās vielas ir ļoti toksiskas bitēm, kamenēm un savvaļas vientuļajām bitēm. Tāpat ESFA apliecināja, ka attiecībā uz savvaļas bitēm nav pietiekami daudz datu, lai risks tiktu pienācīgi novērtēts. Tāpat iestāde brīdināja, ka bites var saskarties ar neonikotinoīdiem arī ārpus kultūraugu laukiem, jo šie insekticīdi dabā strauji izplatās un piesārņo arī savvaļas puķes.

Arī vēlāk neatkarīgi zinātniski pētījumi parādīja, ka neonikotinoīdu toksiskums skar ne tikai medus bites – tas ietekmē arī kamenes, savvaļas bites un citus kukaiņus. Nesenais pētījums Vācijā parādīja krasu kukaiņu samazināšanos – tur izpētīts, ka dabas teritorijās 27 gadu laikā kukaiņu biomasa saruka par 75%. Šo samazinājumu pētījuma autori skaidro ar lauksaimniecības intensifikāciju, tai skaitā pesticīdu lietošanu.

Tāpat nesenais Vispasaules integrētais novērtējums par sistēmisko pesticīdu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām (Worldwide Integrated Assessement on the Impact of Systemic Pesticides on Biodiversity and Ecosystems), kurā izvērtēti 500 zinātniski pētījumi, kas publicēti kopš 2014. gada, apliecina, ka šīs vielas rada lielu risku ne tikai kukaiņiem, bet arī citiem bezmugurkaulniekiem un dzīvajai dabai kopumā.

2018. gada februārī Eiropas Pārtikas drošības iestāde (European Food Safety Authority) publicēja jaunu neonikotinoīdu novērtējumu, kas vēlreiz nepārprotami apliecināja, ka šie pesticīdi apdraud gan savvaļas, gan medus bites. 

Neonikotinoīdu nākotne ES rokās, arī Latvijai jābalso 

Eiropas Komisija šobrīd ir sagatavojusi likumdošanas priekšlikumu ES dalībvalstīm, kurš nosaka, ka ES lauksaimniecībā (izņemot siltumnīcas) aizliegts izmantot šos trīs neonikotinoīdus. Paredzams, ka balsojums par neonikotinoīdu aizliegšanu varētu notikt jau 22. martā. Līdz šim Latvijas zemkopības nostāja liecinājusi par tās atbalstu neonikotinoīdu izmantošanai arī turpmāk. Jāatzīmē, ka arī pēc 2013. gada, kad spēkā stājās daļējs neonikotinoīdu aizliegums ES, Latvijas Zemkopības ministrija katru gadu izsniegusi ārkārtas atļaujas ar neonikotinoīdiem kodinātu rapša sēklu izmantošanai.

Vairāk nekā 80 ES nevalstiskās organizācijas, kuru vidū ir biškopji, vides aizstāvji un zinātnieki, pagājušā gada decembrī apvienojās koalīcijā Save The Bees (Glābsim bites!), lai panāktu mūsu videi un dabai tik nepieciešamo aizliegumu. Koalīcija mudinās visas ES dalībvalstis balsot par EK ierosināto aizliegumu, kā arī aizliegt neonikotinoīdu izmantošanu siltumnīcās, jo arī tās nav slēgtas sistēmas un nenovērš pesticīdu noplūdi un vides piesārņojumu. Koalīcija tāpat pieprasa, lai pienācīgi tiktu izvērtēta arī pārējo ķīmisko pesticīdu ietekme uz bitēm, un tās mērķis ir panākt, lai tiktu aizliegti visi pesticīdi, kuri kaitē bitēm.

Vairāk par koalīciju Save The Bees. 

Vēstule par neonikotinoīdu aizliegšanu Komisijas Prezidentam Junkeram.