Kopējās lauksaimniecības politikas reforma un bioloģiskā daudzveidība: solis uz priekšu vai atpakaļ?

11.11.2015
 
Kopsavilkums
 
Divi jauni Eiropas Vides biroja (EEB) pētījumi norāda uz satraucošo bioloģiskās daudzveidības stāvokli augkopības saimniecībās Eiropā. Lai gan Eiropas Komisija solīja, ka kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma lauksaimniecību padarīs zaļāku un dabai draudzīgāku, tomēr pieņemtie lēmumi Briselē un tiem sekojošā regulu piemērošana dalībvalstīs šo apgalvojumu liek apšaubīt. Pirmais pētījums, kurā Agroekoloģijas un biodaudzveidības institūts (Institut für Agrarökologie und Biodiversität - IFAB) desmit valstīs  vērtēja biodaudzveidību aramzemēs, ir unikāls, jo ir pirmais šāda mēroga pētījums Eiropā. Otrajā pētījumā Eiropas Vides politikas institūts (Institute for European Environmental Policy - IEEP) analizēja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lēmumus saistībā ar tiešmaksājumu zaļināšanu un to ietekmi uz vides aizsardzības mērķu sasniegšanu. Abu pētījumu rezultāti ir nepatīkami pārsteidzoši. Bioloģiskā daudzveidība Eiropas aramzemēs ir ļoti zema – arī reģionos, kur iepriekš tika gaidīts, ka tai vajadzētu būt augstākai. Taču, neskatoties uz drūmo ainu, dalībvalstis bieži vien izmanto Briseles doto elastību regulu piemērošanā, lai izvēlētos zaļināšanas pasākumus, ar nelielu vai pat apšaubāmu labvēlīgo ietekmi uz biodaudzveidību. Un arī lauksaimnieku izvēles saistībā ar zaļināšanu savās saimniecībās neliecina par labu situācijas uzlabojumam – šeit iespējams iepazīties ar analīzi par situāciju Vācijā, taču, atļaušos apgalvot, ka situācija Latvijā diezin vai ir labāka – atbilstoši Lauku atbalsta dienesta sniegtajai neformālajai informācijai, arī Latvijā 2015. gadā lauksaimnieki ekofokusa platības nodrošināja galvenokārt ar tauriņziežiem un papuvēm. EEB pētījumi apstiprina dabas nevaldības organizāciju sliktās aizdomas, ka KLP reforma nedos solītos rezultātus ne vides, ne bioloģiskās daudzveidības jomā un ka tā ir drauds mūsu nodrošinātībai ar pārtiku nākotnē.
 
KPL Priekšvēsture
Pēc ilgām sarunām, jaunās KLP īstenošana sākās 2015.  gada 1. janvārī. Lai gan sākotnējā reformas mērķis bija nodrošināt to, ka valsts nauda tiek izmantota, lai samaksātu par sabiedrisko labumu (tīru ūdeni, veselīgu augsni un bioloģisko daudzveidību), taču politisko sarunu gaitā šī iecere izčākstēja. Rezultātā palika vāji pamatnoteikumi, kuru sniegtās iespējas dalībvalstis necenšas izmantot, lai risinātu vides problēmas. Tagad mums ir lauksaimniecības politika, kur zaļums ir saglabājies tikai un vienīgi nosaukumā un kas nesniedz tik ļoti nepieciešamo ilgtspēju mūsu laukiem. Drīz pēc jaunās KLP stāšanās spēkā, žurnāls Science publicēja provokatīvu rakstu, kurā apgalvoja, ka gadījumā, ja dalībvalstis tām doto izvēles brīvību izmantos negodprātīgi, jaunā politika nesniegs gaidītos rezultātus biodaudzveidības jomā. Tā kā visām dalībvalstīm ir dota zināma brīvība izvēloties konkrētus zaļināšanas pasākumus, KLP ietekmi uz biodaudzveidību iespaido gan lēmumi, kurus pieņem to valdības, gan arī lauksaimnieki. Tā kā gandrīz 50% no zemes ES izmanto lauksaimniecībā, tad KLP ir izšķiroša nozīme, lai palīdzētu sasniegt ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā izvirzīto mērķi – apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu līdz 2020. gadam. Diemžēl nesen publicētie ziņojumi liecina, ka situācija ir tālu no rožainas: Eiropas Vides aģentūras ziņojums par vides stāvokli atklāj, ka no lauksaimniecības atkarīgās ekosistēmas vēl joprojām ir apdraudētas; arī ES Biodaudzveidības stratēģijas vidus termiņa novērtējums norāda uz progresa trūkumu attiecībā uz aizsargājamajām sugām un dzīvotnēm, kas saistītas ar lauksaimniecību, vai kuras tā ietekmē.
 
Vai KLP aizsargā dabas resursus, no kuriem ir atkarīga lauksaimniecība vai arī KLP finansējums (gandrīz 40% no ES budžeta) tiek izmantots nepareizi?
Lai atrastu atbildi uz šo jautājumu un apskatītu dalībvalstu izdarītās izvēles saistībā ar zaļināšanu, EEB uzdevumā Agroekoloģijas un biodaudzveidības institūts vērtēja biodaudzveidības stāvokli aramzemēs un Eiropas Vides politikas institūts vērtēja deviņu dalībvalstu izdarītās izvēles saistībā ar zaļināšanu un to potenciālo ietekmi uz biodaudzveidību.
 
Plašāk par pētījumu rezultātiem
 
Lauksaimniecības ainavas Eiropā ir daudzveidīgas, un dažādos reģionos zemes izmantošanas veidi ir atšķirīgi. IFAB pētījumā izstrādāja un izmantoja metodi, lai novērtētu dabas vērtības dažādās lauksaimniecības ainavās Eiropā, kuras pamatā ir lauka līmeņa monitorings, kas vienlaicīgi vērtē bioloģiskās daudzveidības un ainavas struktūras un kvalitāti. Pētījums tika veikts 10 dalībvalstīs (Čehijā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā, Polijā, Rumānijā, Spānijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē), 39 reģionos ar platību no 500 līdz 1000 km2. 2014. gadā no maija līdz jūlijam 22 pētnieki apmeklēja 800 parauglaukumus, katru 25 hektāru platībā. Šī ir pirmā reize, kad apkopoti detalizēti un salīdzināmi dati par ainavu infrastruktūras izplatību un kvalitāti (t.sk. ainavu elementiem un ekstensīvi izmantotām ainavām) un zemes izmantošanas ilgtspēju attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un ekoloģiski jutīgām zonām. Galvenais pētījuma uzdevums bija novērtēt situāciju pirms jaunās KLP stāšanās spēkā, lai būtu iespējams vērtēt zaļināšanas pasākumu ietekmi nākotnē. Pētījumā izmantotā metodoloģija (LISA approach) ļāva veiksmīgi savākt lielu salīdzināmu datu apjomu salīdzinoši īsā laika posmā.
 
Galvenie secinājumi:
  • Vairāk nekā 95% no visām pārbaudītajām tīrumu ainavām (ieskaitot ainavas, kas tiek apsaimniekotas ekstensīvi) ir zema bioloģiskā daudzveidība. Visos reģionos vidēji tika konstatētas tikai 0,9 atslēgas sugas.
  • Gandrīz visos tīrumos novērota ļoti zema augu daudzveidība, kas saistīta ar intensīvu augu aizsardzības līdzekļu un mēslojuma izmantošanu. Daudzos laukos nav sastopami citi augi, kā vien audzētie kultūraugi.
  • Apputeksnēšanas potenciāls aramzemēs ir ļoti zems.
  • Reģionos ar intensīvi apsaimniekotiem zālājiem atslēgas sugu (ziedaugu) skaits bija zems vai ļoti zems. Tā kā daudzos gadījumos šie reģioni tiek apsaimniekoti tikpat intensīvi kā aramzemes, tad apputeksnēšana un citi ekosistēmu pakalpojumi netiek nodrošināti pietiekamā apmērā.
  • Tika konstatēta nepieļaujamu apsaimniekošanas metožu pielietošana (piem. agroķīmijas lietošana grāvjos un dzīvžogos, augsnes erozija).
 
IEEP pētījumā apskatīta trīs galveno zaļināšanas prasību ieviešana deviņās dalībvalstis (Francijā, Ungārijā, Itālijā, Polijā, Rumānijā, Spānijā, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē un Vācijā): 
  • kultūraugu dažādošanu;
  • ilggadīgo zālāju aizsardzību;
  • ekoloģiski nozīmīgās (ekofokusa) platības. 
Ziņojumā vērtēts dalībvalstu izvēles potenciāls, lai uzlabotu vides kvalitāti lauksaimniecības zemēs. Tajā apskatīta arī publiski pieejamā informācija par savstarpējās atbilstības un lauku attīstības programmu potenciālo ietekmi uz vidi. Informācija tika apkopota, aptaujājot dalībvalstu ekspertus 2014. gada ziemā un 2015. gada pavasarī. Tā tika papildināta ar datiem, kas publiski pieejama Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta mājaslapā un literatūrā par zaļināšanas pasākumu potenciālo ietekmi uz vidi. Lai gan drūmais biodaudzveidības vērtējums IFAB pētījumā varētu likt domāt, ka dalībvalstu veiktās izvēles saistībā ar tiešmaksājumu zaļināšanu tiks izdarītas lai situāciju uzlabotu, realitāte ir cita.
 
Galvenie secinājumi:
  • Dalībvalstis nav izmantojušas tām piedāvātās iespējas lai KLP finansējumu izmantotu vides mērķu sasniegšanai. Deviņās pētījumā apskatītajās dalībvalstīs zemniekiem ir dota visplašākā izvēle zaļināšanas prasību izpildē, radot risku, ka zemnieki spēs izpildīt prasības, neveicot nozīmīgas izmaiņas saimniekošanā.
  • Lielākajā daļā gadījumu izmaiņas saimniecībās saistībā ar ekofokusa platību nodrošināšanu ir niecīgas. Šajās platībās bieži vien ir atļauta produkcijas ražošana un nav nekādu ierobežojumu agroķīmijas lietošanā (t.sk. atļauta slāpekļa minerālmēslu un pesticīdu izmantošana audzējot slāpekli piesaistošos kultūraugus un uztvērējaugus, atļauta ražošana joslās gar mežmalām utml.).
  • Pastāv iespēja sasniegt papildus vides ieguvumus saistībā ar pastāvīgo zālāju aizsardzību, taču šajā jomā ir nepieciešama dziļāka analīze.
  • Par spīti apgalvojumam, ka zaļināšanas iekļaušana 1. pīlārā atbrīvos papildu finansējumu agro vides pasākumos lauku attīstības programmās, sākotnējie skaitļi rāda, ka virknē dalībvalstu finansējums šādiem pasākumiem ir būtiski samazināts.
 
EEB un BirdLife komentārs par pētījumiem:
 
Šie pētījumi papilina pierādījumu klāstu par dabas resursu satraucošo stāvokli. Diemžēl, neraugoties uz šo katastrofālo stāvokli, pētījums rāda, ka zaļināšana nebūs nekas vairāk par tukšu skaņu, kam nebūs nekāda pozitīva ietekme uz vidi un lauksaimniecību. Gandrīz vienmēr dalībvalstis izdara izvēli, kas ir vissliktākā videi. Lai gan var cerēt, ka zemnieki pieņems pareizos lēmumus saistībā ar zaļināšanu, diemžēl pirmie pierādījumi, piemēram, Vācijā, rāda, ka cerībām ieraudzīt pozitīvu zaļināšanu saimniecībās nav pamata. Abi pētījumi rāda, ka zaļināšana nav nekas vairāk, kā dūmu aizsegs politikai, kas joprojām ir ļoti neefektīva attiecībā uz vides mērķiem un nespēj izpildīt vienu no saviem galvenajiem mērķiem, proti, ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu.
 
EEB un BirdLife ieteikumi Eiropas Komisijai:
  • Eiropas Komisijai ir jāapkopo salīdzināmi dati par stāvokli Eiropas lauksaimniecības zemēs, lai tā varētu precīzi novērtēt vai šī brīža “zaļināšanas pasākumi” ir efektīvi, vai ne. Eiropas Komisijai ir jāizveido uzticamu monitoringa sistēmu, kas vērtētu ne tikai skarto platību, bet arī pasākumu kvalitāti salīdzinājumā ar bāzes scenāriju, lai noskaidrotu, vai tie sniedz zinātniski pierādītu labumu videi
  • 2017. gadā Komisija nedrīkst veikt ekofokusa platību revīziju tikai un vienīgi no kvantitātes viedokļa , bet ir jāvērtē arī kvalitāte. Kāda jēga šīs platības palielināt no 5% uz 7%, ja tajās nav nekādu atšķirību no blakus esošajām ražošanas platībām – ja tās tiek izmantotas ražošanā un tajās tiek izmantota agroķīmija, kas kaitē biodaudzveidībai?
  • Eiropas Komisijai ir skaidri jāparāda, kādus ieguvumus sniedz izmantotais finansējums, veicot pilnīgu un pienācīgu novērtējumu. Vai tas aizsargā dabas resursus, no kuriem ir atkarīga lauksaimniecība, vai arī tas tiek izmantots neatbilstoši?
  • Eiropas Komisijai ir jānāk klajā ar ilgtspējīgu lauksaimniecības politiku, kas nav zaļa tikai un vienīgi uz papīra. Līdz šim visi pierādījumi rāda, ka zaļināšana kalpoja tikai un vienīgi kā iegansts sabiedriskā finansējuma iegūšanai, lai finansētu apšaubāmu saimniekošanu, kuru nevar atļauties mūsu lauki. Ir nepieciešamas kardinālas izmaiņas, lai šo situāciju labotu.
 
Rakstu sagatavojis Andrejs Briedis, Latvijas Dabas fonds, par pamatu ņemot EEB informāciju.
 
Projekts tiek īstenots ar EEZ finanšu instrumenta 2009-2014 atbalstu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.