Latvijas Dabas fonds ir apkopojis 2017. gada zīmīgākos notikumus dabas aizsardzības jomā Latvijā un pasaulē, aplūkojot gan pasaules un Eiropas savienības notikumus, gan Latvijas norises. Mūsu izlasē vienojošais - šogad visur vērojama sabiedrības līdzdalība un iesaistīšanās dabas aizsardzības procesos.
Brexit Eiropā un Tramps Amerikā – ja vien varētu pagriezt atpakaļ laiku
Foto: Pixabay.com
Ja būtu iespēja izdarīt tikai vienu lietu dabas aizsardzības labā, tad tā būtu – pagriezt atpakaļ laiku un atcelt Brexit Eiropā un Trampa ievēlēšanu Amerikā. Tā Eiropas Vides biroja konferencē šogad teica skotu profesors Džeims Karrans. Lai arī Brexit ietekmi vides likumdošanas jomā visvairāk izjutīs Lielbritānija, jo pastāv risks, ka, aizejot no Eiropas Savienības, tā gribēs vājināt vides un dabas aizsardzības standartus, mēs esam zaudējuši ES “zaļāko galu”, jo tieši Lielbritānijai bija liela nozīme ES vides likumdošanas veidošanā un augstu standartu uzturēšanā. Savukārt Donalda Trampa administrācija ASV savas darbības laikā jūtami vājinājusi ASV politiku klimata pārmaiņu un piesārņojuma jomā. Redzamākā no Trampa darbībām – ASV izstāšanās no Parīzes klimata vienošanās, tādējādi galveno noteikšanu klimata jautājumos globālā mērogā nododot pasaules lielākajam piesārņotājam – Ķīnai. Skatoties uz šīm pārmaiņām no optimistiskās puses, mēs gribētu pievērst uzmanību tam, ka ASV valdības negatīvā attieksme pret vidi ir radījusi plašu sabiedrības atbalsi un virkne ietekmīgu ASV amatpersonu un uzņēmēju paziņojuši, ka, par spīti valdības nostājai, turpina atbalstīt Parīzes vienošanos (www.wearestillin.com). Tāpat arī Ķīnas atbilde uz šo situāciju – nopietnu vides saistību uzņemšanās - pārsteidza visus.
Eiropas Komisija piedāvā konkrētas darbības Dabas direktīvu labākai ieviešanai
Foto: Viesturs Lārmanis
Šī gada aprīlī Eiropas Komisija pieņēma Rīcības plānu dabai, cilvēkam un ekonomikai. Rīcības plāns bija nākamais solis pēc Komisijas pagājušā gada decembra lēmuma nemainīt un nevājināt ES galvenos dabas likumus – Putnu un Dzīvotņu direktīvas. Tas bija nozīmīgs lēmums, kas izbeidza divus gadus ilgušo neskaidrību par dabas direktīvu nākotni. Rīcības plāns, lai arī atbalstāms solis pareizā virzienā, noteikti nav uzskatāms par pietiekamu, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropas Savienībā. Gan Latvijas Dabas fonds, gan citas Eiropas un Latvijas nevalstiskās organizācijas uzskata, ka, lai nodrošinātu tā ieviešanu, nepieciešams būtiski palielināt finansējumu tā ieviešanai un aktīvi iesaistīt procesā gan valdības, gan vietējās pašvaldības, gan dabas teritoriju apsaimniekotājus.
Cilvēki PRET glifosātu
Glifosāts ir pasaulē populārākais nezāļu apkarošanas līdzeklis, labi zināmā herbicīda raundapa aktīvā viela. Jau ilgāku laiku zinātniskie pētījumi rada šaubas par glifosāta nekaitīgumu, kā norāda uz tā izraisīto vides piesārņojumu un negatīvo ietekmi uz dabas daudzveidību. Tā kā šogad bija paredzēta diskusija un balsojums par glifosāta lietošanas atļaujas pagarināšu Eiropas Savienībā nākamajiem 15 gadiem, gada sākumā tika izveidota Eiropas pilsoņu iniciatīva – petīcija pret atļaujas pagarināšanu, par pesticīdu apstiprināšanas procesa reformu un par pakāpenisku pesticīdu lietošanas samazināšanu visā Eiropā. Eiropas pilsoņu iniciatīva ir likumdošanas instruments, kas ļauj ES pilsoņiem tiešā veidā ietekmēs ES politiku. Ja tiek savākts viens miljons parakstu, Eiropas Komisijai ir pienākums uz petīciju atbildēt. Paraksti pret glifosātu tika savākti rekordātrumā – kopumā parakstījās 1,3 miljoni cilvēku no visas Eiropas, tai skaitā arī Latvijas. Tomēr Eiropas Komisija gala nogalē pagarināja glifosāta lietošanas atļauju – tiesa, ne uz 15, bet pieciem nākamajiem gadiem. Latvijas pārstāvji – mūsu Zemkopības ministrija - balsoja par atļaujas pagarināšanu. Tikmēr citās, zaļākās, valstīs (piemēram, Francijā) valdība plāno noteikt glifosāta aizliegumu nacionālā līmenī.
Eiropas Savienība PAR Belovežas gāršu
Foto: Pixabay.com
Šogad satraucošas ziņas pienāca no Belovežas gāršas – Polijas varas iestādes plāno izcirst vismaz 200 tūkstošus kvadrātmetru Eiropas senākā meža, kas atrodas uz Baltkrievijas un Polijas robežas, Natura 2000 teritorijā, ko Polija kā valsts ir apņēmusies sargāt. Pirmo reizi vēsturē Belovežā iebrauca hārvesteri, un tas arī radīja aktīvu pretkustību – līdz pat fiziskām dabas aizsargātāju un izcirtēju sadursmēm. Masveida koku zāģēšana lika zinātniekiem un dabas aizsargātājiem vērsties ar sūdzību Eiropas Komisijā, kas lēma, ka ciršana jāpārtrauc. Polijas valdība šo lēmumu ignorēja un turpināja zāģēt. Tāpēc novembrī Eiropas Savienības vispārējā tiesa lēma, ka Polijas valdībai jāpārtrauc ciršana divu nedēļu laikā, un piesprieda soda naudu 100 000 EUR par katru dienu pēc šī termiņa. Šis ir jauns precedents ES tiesu praksē un dabas aizsardzībā. Polijas valdība apgalvo, ka neko nelegālu nedara, un “tas viss ir dezinformācija, ES lēmums nav balstīts argumentos, fakti un dokumenti ir mums”. Spriedums tika apstrīdēts, un tiks vēlreiz izskatīts Eiropas Savienības tiesā. Gala lēmums gaidāms februārī.
Ziņām par norisēm Belovežā var sekot šeit.
Biotopu kartēšanas jeb Dabas skaitīšanas pirmā sezona Latvijā
Foto: Valda Baroniņa. Attēlā redzama pusmēness ķekarpaparde - tās klātbūtne zālājā norāda, ka zālājs ir bioloģiski vērtīgs.
Šogad Latvijā beidzot sākās ilgi gaidīts un arī ilgi gatavots projekts – Dabas aizsardzības pārvalde deva startu ES nozīmes biotopu kartēšanai jeb Dabas skaitīšanai. Tik plaša dabas inventarizācija Latvijā vēl nav notikusi. Tās mērķis ir iegūt detalizētu un zinātniski pamatotu informāciju par Latvijas dabas vērtībām - biotopiem, to daudzumu, veidiem, izplatību un kvalitāti. Dabas skaitīšanas procesā iegūsim objektīvu informāciju par Eiropas Savienības nozīmes biotopu izplatību un stāvokli valstī kopumā, kā arī retām un aizsargājamām sugām. Šovasar, Dabas skaitīšanas pirmajā sezonā, gandrīz 200 eksperti devās Latvijas mežos, pļavās, piejūras kāpās un ūdeņos, taču pirmie secinājumi ir piesardzīgi – pagaidām ir aptverta tikai daļa no Latvijas. Taču var secināt, ka mazinājusies zālāju biotopu kvalitāte, bet atklātas vairākas jaunas aizsargājamo sugu atradnes. Dabas skaitīšanas projekta uzsākšana radīja zināmu spriedzi sabiedrībā, kuru izmantoja arī negodprātīgi darboņi – baidot meža īpašniekus ar biotopiem un piedāvājot atpirkt mežu. Dabas aizsardzības pārvalde atkal un atkal skaidroja, ka Dabas skaitīšanas projekta īstenošana nenozīmē aprobežojumus, jo tos var noteikt tikai ar normatīvajiem aktiem, kas savukārt tiek virzīti valstī pieņemtajā procedūrā, kas nosaka apspriešanos ar visām iesaistītajām pusēm. Tajā pašā laikā, apmeklējot biotopus, eksperti sastapa daudz ieinteresētu un entuziastisku zemes īpašnieku, kas atbalsta dabas saglabāšanu un vēlas zināt kā to darīt.
Grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā
Foto: Latvijas Dabas fonda arhīvs
Šopavasar Zemkopības ministrija nāca klajā ar priekšlikumu grozīt noteikumus par koku ciršanu mežā, atļaujot kailcirtes piekrastē ierobežotas saimnieciskās darbības zonā, kā arī samazinot cērtamo koku caurmēru, tādējādi dodot iespēju cirst tievākus un jaunākus kokus visā valstī. Grozījumi radīja daudz jautājumus un bažas vides organizācijām, kuras vairāk nekā pusgadu sarunās ar meža nozares pārstāvjiem un Zemkopības ministriju mēģināja panākt dabai draudzīgākus noteikumus. Galvenais iebildums no vides organizāciju puses bija tas, ka nav pienācīgi izvērtēts, kādas sekas tik nozīmīgi grozījumi radīs mežam un videi kopumā. Nesaņemot nekādu atbalstu no Zemkopības ministrijas, Vides organizācijas un vairāki sabiedriskie aktīvisti izveidoja iniciatīvu “100 kailcirtes Latvijas simtgadei”, lai informētu par norisēm mežu likumdošanā arī plašāku sabiedrību. Plašākas sabiedrības iesaiste un pretošanās grozījumu virzīšanai bez pietiekamas vides ietekmes izvērtēšanas radīja nebijušu precedentu Latvijā, kad, pateicoties sabiedrības viedoklim, gada nogalē Zemkopības ministrija paziņoja, ka Grozījumus tomēr nevirzīs apstiprināšanai. Vides organizācijas izsaka milzīgu pateicību visiem iesaistītajiem par atbalstu dabai, tai skaitā Vides un reģionālās attīstības ministrijai un Tieslietu ministrijai, kuras neatbalstīja Grozījumu virzīšanu, un atgādina, ka šī uzvara ir tikai neliela pauze garā diskusijā – un būtu vērtīgi izmantot šo iespēju, lai pamatīgi izvērtētu Latvijas mežu stāvokli un mežu apsaimniekošanas politiku.
Ainavas un dabas vērtību tēmas izcelšana sabiedrības dienaskārtībā
Foto: viena no slavenākajām 30. gadu Latvijas ainavām - skats uz Plenča ezeru Vidzemes augstienē.
Gadā pirms Latvijas simtgades svinībām sabiedrības dienaskārtībā lielāku svaru ieguva Latvijas dabas vērtību un ainavas tēma – jo tieši daba un ainava ir tas, kas mums cieši saistās ar latvisko identitāti. Latvijas Dabas fonda projekta “Ainavas runā” ievaros uzmanība tika pievērsta atsevišķu ainavas elementu – koka, līkuma, akmens dabas un kultūras vērtībai, un šī paša projekta laikā veiktais pētījums parādīja, ka par ainaviskāko vietu Latvijā atzīta Gaujas ieleja. Vides un reģionālās attīstības ministrija izveidoja elektronisku ainavu dārgumu krātuvi, savukārt Pasaules dabas fonds aicināja aizdomāties par personiski nozīmīgām dabas vērtībām un kopīgi veidot Latvijas dabas kanonu.
Rekordliels skatījumu skaits putnu tiešraides kamerām
Foto: Dabadati.lv Forums
Latvijas Dabas fonda nodrošinātās tiešraides no aizsargājamo sugu putnu ligzdām šogad guva rekordlielu skatījumu skaitu – LDF YouTube kanālā tām bija vairāk nekā 8.5 miljoni skatījumu. Sešas tiešraides ligzdas – ūpji, melnais stārķis, zivjērglis, vistu vanags, lielais dumpis un jūras ērglis piesaistīja skatītājus no visas pasaules – Latvijas, Krievijas, Polijas, Vācijas, Somijas, Igaunijas, Taivānas un citām zemēm – kopumā vairāk nekā 100 valstīm. Visbiežāk tiešraides vēroja 25-34 gadus veci vīrieši un sievietes, kā arī 55-64 gadus vecas sievietes. Diena, kurā tiešraides tika skatītas visvairāk, bija 2017. gada 9. maijs, kad Latviju pārņēmušais sniegs apsedza arī perējošā zivjērgļa ligzdu.
Tiešraides turpināsies arī 2018. gadā, un ēterā būs arī jaunas ligzdas. Tiešraides skatāmas LDF YouTube kanālā vai www.dabasdati.lv.
Tiesas spriedums par detālplānojumu Garkalnes novadā
Foto: Rūta Sniedze-Kretalova
It kā neliels lokālas nozīmes notikums, tomēr nolēmām to iekļaut šajā sarakstā – šogad Administratīvā tiesa lēma par labu Latvijas Dabas fonda un Vides aizsardzības kluba prasībai atcelt Garkalnes novada detālplānojumu, kurā nebija ņemtas vērtā teritorijā esošās dabas vērtības. Gadu ilgušajā tiesvedībā tika panākts spriedums, kurš apliecina - izstrādājot detālplānojumus, ir jāizvērtē teritorijā sastopamās dabas vērtības un jāparedz pasākumi to saglabāšanai. Tiesas lēmums tika izpildīts un apstrīdētais detālplānojums tika pilveidots, tajā iestrādājot prasības, lai saglabātu dabisku Mašēnu ezera krastmalu un daļu teritorijā esošā kāpu meža.
