Latvijas dabiskie zālāji mirst - par Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. vides pasākumiem

02.05.2013

Latvijā dabiskās pļavas un ganības ir vienas no visapdraudētākajām nacionālas un Eiropas nozīmes dabas vērtībām. XX gadsimta laikā dabisko zālāju platības sarukušas par 97 %, un šis process turpinās arī mūsdienās. Dabiskie zālāji aizņem vairs tikai 50 tūkst. ha (0.77 % no valsts teritorijas), no tiem 40 % netiek apsaimniekoti, tādēļ strauji izzūd. Daži visretākie un dabas daudzveidībai nozīmīgākie pļavu un ganību tipi ir pamesti pat 60-95 % no to platības. Gandrīz 60 % no dabiskajiem zālājiem atrodas ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Dabisko zālāju platību samazināšanos izraisa gan to aizaugšana lauksaimniecības zemju pamešanas dēļ, gan arī neatbilstoša apsaimniekošana vai zālāju uzaršana. Līdzšinējie centieni šo tendenci apturēt ir bijuši neveiksmīgi. Ja dabisko zālāju izzušana netiks apturēta, tad mūsu mazbērniem Jāņu zāles būs vien mītisks tēls, par kuru vēstīs vien latvju dainas. Lai gan dabīgo zālāju saglabāšanai veltīts īpašs atbalsta pasākums – Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos (BDUZ), diemžēl pašreizējā izpildījumā tas savu mērķi sasniedz tikai daļēji. Vēl jo vairāk – jaunākajā Zemkopības ministrijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam (LAP) finanšu projektā līdzekļi dabīgo zālāju saglabāšanai ir būtiski samazināti (ja kopējais LAP finansējuma samazinājums ir 7%, tad BDUZ finansējums samazināts par 47%).


Bioloģiski vērtīgs zālājs, foto: V.Baroniņa

Latvijas dabas aizsardzības nevaldības organizācijas - Latvijas Dabas fonds (LDF), Pasaules Dabas Fonds (PDF), Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) un Latvijas Botāniķu biedrība (LBB) – jau kopš pagājušā gada rudens ir vairākkārtīgi aicinājušas Zemkopības ministriju atklāti diskutēt par vides pasākumiem jaunajā LAP, taču līdz šim nav tikušas sadzirdētas.

Latvijas dabas aizsardzības organizācijas aicina Zemkopības ministriju atbalstīt Latvijas dabai un lauku ainavai nozīmīgu vērtību apsaimniekošanu, kā arī pildīt LAP Uzraudzības komitejas 2011. gada 9. decembra sēdes lēmumu un novērst līdz šim konstatētās nepilnības BDUZ atbalsta pasākumā. Piemēram, nosakot atbalsta maksājuma likmi atbilstoši apstākļiem dabā – apsaimniekošanas grūtības pakāpei un atceļot pļaušanas laika ierobežojumus, tā vietā ieviešot nosacījumu, ka pļaut drīkst tikai reizi gadā. Tāpat aicinām nekavējoties uzsākt „Meža vides maksājumu” ieviešanas nosacījumu un kritēriju izstrādi (LAP Uzraudzības komitejas lēmums 2011. gada 21. jūnija sēdē).

Latvijas dabas aizsardzības organizācijas darīs visu iespējamo, lai sabiedriskais finansējums netiktu izmantots tādu LAP pasākumu ieviešanai, kas nodara kaitējumu videi, samazina bioloģisko daudzveidību vai degradē Latvijas lauku ainavu.

Šeit varat iepazīties ar atklāto vēstuli Zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai (1.10 MB) un  faktu lapa par dabiskajiem zālājiem (430.52 KB).

Jautājumu gadījumā lūgums sazināties ar:

  • Latvijas Dabas fonds

      Andrejs Briedis

     26309648

     andrejs.briedis@ldf.lv

  • Pasaules Dabas Fonds

     Ints Mednis

    29224331

    imednis@pdf.lv

  • Latvijas Ornitoloģijas biedrība

    Oskars Keišs

    29236300

    oskars.keiss@lu.lv

  • Latvijas Botāniķu biedrība

    Solvita Rūsiņa

    26380676

    solvita.rusina@lu.lv