Sintrūdenas (Sint-Truiden) pilsētu un reģionu Beļģijā Lesa plakankalnes austrumu daļā , kas izceļas ar augsto augsnes kvalitāti, gadiem ilgi ietekmējusi zemes erozija. Aramzemes šai reģionā aizņem 65 % no kopējās teritorijas, lauksaimniecības tradīcijas iestiepjas tālā pagātnē, bet pēdējās desmitgadēs galvenokārt dominē vasaras kultūras – kukurūza, cukurbietes, kartupeļi, cigoriņi. Tas lielā mērā saistīts ar ziemas graudaugu augstajām ražošanas izmaksām. Tā kā vidējais nokrišņu daudzums gadā svārstās starp 700 un 900 milimetriem, bet vasaras kultūras nenodrošina augsnes pietiekamu aizsardzību negaisu un lietusgāžu laikā, sakopta ainava un mierīgas ūdens plūsmas ne vienmēr bijušas teritorijai raksturīgas. Pavasaru un agro vasaru lietusgāžu laikā zemes virskārta nespēj absorbēt palielināto nokrišņu ūdeņu daudzumu, izraisot ūdens un dubļu plūdus.
Ar plūdiem vismaz vienreiz saskārušās gandrīz 79% Lesa reģiona pašvaldības. Dubļu plūdi plūst no apstrādātajiem laukiem, līdzi nesot augsnes daļas. Laika periodā no 1992. līdz 2002. gadam dažas Sintrūdenas pilsētas daļas tikušas applūdinātas vairāk kā desmit reižu.
Risinājums
90. gadu beigās Flandrijas valdība atzina augsnes eroziju un dubļu plūdus par nopietnu problēmu, un jau 2001. gadā tika pieņemts t.s. „Erozijas akts” (Erosion Act), kas pašvaldībām nodrošināja pieeju līdzekļiem augsnes erozijas kontroles pasākumu īstenošanai. Sintrūdenas pilsēta, četras pašvaldības un vietējā ūdenssaimniecības aģentūra uzsāka kopīgu problēmas risināšanu. Tika pieaicināts augsnes erozijas eksperts, kura uzdevums bija konsultēties ar vietējiem zemju īpašniekiem un saistītām autoritātēm, lai formulētu un uzraudzītu ierosinājumus nepieciešamajiem augsnes aizsardzības pasākumiem.
Labības tīrumi bīstamajās sezonās tika piesegti, aramzemi apstrādāja tā, lai iepriekšējās ražas neizmantojamās atliekas paliktu uz laukiem, tādējādi sausinot augsni un rodot papildu iespējas liekajam ūdenim iesūkties. Lauku zemākajās daļās tiek veidotas līdz sešiem metriem platas un 200 metrus garas buferjoslas, kuru uzdevums bija aizkavēt nogulšņu aizplūšanu. Tāpat tika izveidotas arī ūdens saglabāšanas un uzlabošanas struktūras – māla dambji, kas kavē noteci un samazina ūdens zudumus.
Septiņu gadu laikā pēc pasākumu ieviešanas tika apzināti 39 dubļu plūdu gadījumi bīstami spēcīgu lietusgāžu laikā, taču tie vairs nenodarīja bojājumus tuvējām apdzīvotajām vietām un lauksaimniekiem, savukārt nogulšņu aizplūšana tika samazināta par 93 procentiem.
Rezultāts
Programmas sākuma stadijā vienīgais skaidri formulētais mērķis bija samazināt augsnes eroziju un dubļu plūdu iespējamību, taču pāris gadus vēlāk atklājās arī vairāki citi ieguvumi, piemēram, ūdens kvalitātes uzlabošanās, vietējo iedzīvotāju psiholoģiskā stresa mazināšanās, bioloģiskās daudzveidības palielināšanās – palielinājās putnu un zīdītāju sugu daudzveidība - un kultūrvēsturiskās ainavas uzlabojumi, savukārt vietējiem uzņēmējiem šie pasākumi deva iespēju attīstīt mazo tūrismu. Citiem vārdiem, - stratēģiski plānota un pārdomāta iejaukšanās agro-ekosistēmās devusi gan primārus, gan sekundārus ieguvumus gan dabai, gan sabiedrībai. „Erozijas akta” ieviestie pasākumi un plūdu kontrole 20 gados izmaksājusi 126 eiro uz hektāru, kamēr dubļu plūdu seku likvidēšanas izmaksas projekta teritorijā ir krietni augstākas – aptuveni 54 eiro uz hektāru gadā.
Plašāka informācija šeit.
Informācija sagatavota projekta „Nevalstiskā sektora dalība starptautiskā konferencē „ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ieviešana”” ietvaros, ko finansē Latvijas valsts budžeta finansētā programma „Atbalsts sabiedrības līdzdalībai Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības Padomē īstenošanā” un administrē Sabiedrības Integrācijas fonds. Pasākumu finansē Latvijas valsts.
