Norvēģija – vides organizācijas runā par to, kas cilvēkiem tuvs un saprotams

02.11.2016

Ģirts Strazdiņš, Latvijas Dabas fonda direktors stāsta par pieredzes apmaiņas braucienu uz Norvēģiju.

Galvenā atziņa, ko deva Latvijas vides organizāciju pieredzes brauciens uz Norvēģiju, lai tiktos ar vairākām vides aizsardzības nevalstiskajām organizācijām – vides organizācijām jārunā ar cilvēkiem par tiem saprotamām lietām. Iespējams, tās     nebūs pašas svarīgākās dabas aizsardzības tēmas no profesionāļu viedokļa, bet, runājot par ēdienu, apģērbu un transportu – to, ko mēs ikdienā izmantojam, var panākt sabiedrības un lēmumu pieņēmēju iejūtīgāku attieksmi pret vidu un dabu, lielāku izpratni par zaļajiem jautājumiem.

Norvēģijas Dabas Aizsardzības biedrība un Pasaku meži

Norvēģijas Dabas aizsardzības biedrība ir vecākā Norvēģijas vides un dabas aizsardzības organizācija, kas darbojas jau vairāk kā 100 gadus. Organizācijai ir vairāk kā 100 vietējās nodaļas, un kopā ap   22 000 biedru. Šī organizācija, kas ir arī Norvēģijas Zemes draugi, nodarbojas gan ar vides aizsardzības jautājumiem, gan ar jautājumiem, kas visvairāk ietekmē dabas daudzveidību un zemeslodes kapacitāti – klimats, transports, enerģija. Biedrības lielais mērķis – sabalansēt cilvēka saimniecisko darbību ar dabas kapitālu.

Viens no zīmīgākajiem pēdējā laika darbiem, ko veikusi šī organizācija, ir ilgstoša kampaņa Oslo piepilsētas mežu aizsardzībai. Ap Oslo ir apmēram 200 gadus veci meži, lielā mērā cilvēku saimnieciskās darbības neskarti, un tiem ir ne tikai liela dabas vērtība, bet arī liela sociālā vērtība – dažādi meža sniegti “pakalpojumi” – tūrisms, atpūta, sports, svaigs gaiss, kā arī estētiska vērtība. Interesanti, ka kampaņa  priekšplānā izcēla tieši meža estētiskās vērtības – tie tika nodēvēti par Pasaku mežiem, kuri jāsaudzē un jāsaglabā tieši tāpēc, ka tie ir ļoti skaisti un pasakaini. Latvijā šādos gadījumos, kad ir apdraudētas  vērtīgas dabas teritorijas, bieži vien kā argumentu mēģina atrast kādu aizsargājumu sugu vai biotopu un likuma pantu – nevis izcelt piepilsētas meža rekreācijas un estētisko nozīmi. Šis piemērs rāda, ka šāds  – emocionāls, cilvēkam pietuvināts vēstījums uzrunā sabiedrību. Oslo mežu gadījumā bija skaidri un gaiši formulēts, ka galvenais arguments aizsardzībai ir meža estētiskā vērtība. Kampaņa bija veiksmīga,  izdevās iesaistīt sabiedrību, ietekmēt lēmumu pieņēmējus, un ir apstiprināts Oslo mežu likums, kas nosargās skaistos pasaku mežus.

 http://naturvernforbundet.no/

 Nākotne ir mūsu rokās – ētiskā patēriņa jautājumi

Nākotne ir mūsu rokās ir lielākā vides un solidaritātes ekonomikas nevalstiskā organizācija Norvēģijā. Tā radusies 1972. gadā, norvēģu autora Ērika Dammana grāmatas “Nākotne ir mūsu rokās” iedvesmota.  Tai ir 25 000 biedru un ap 30 vietējās organizācijas. Ilgu laiku darbojusies dažādos vides jautājumu lauciņos, pēdējos gados organizācija ir fokusējusies uz trīs tēmām – patēriņš, zaļais bizness un resursu  vienmērīga sadalīšana. Līdz ar darbības koncentrēšanu trīs jomās, kuras tieši skar cilvēkus, to ikdienu, arī organizācija kļuva sekmīgāka savā darbībā – gan palielinājās biedru skaits, gan finanšu piesaiste. Tas  nozīmē, ka šie jautājumi ir cilvēkiem saprotami, un vēstījumi nokļūst līdz sabiedrības apziņai. Arī nevalstiskām organizācijām ir jāmācās fokusēt sava darbība un izvirzīt prioritātes – tā ir vēl viena mācība no tikšanās ar šo organizāciju.

http://www.framtiden.no/

Latvijā vairāk domājam par sevi

Latvijas sabiedrība tradicionāli mēdz domāt par sevi, un īpaši par to, ka mums neiet tik labi, kā gribētos, ir problēmas, un tāpēc nevēlamies iesaistīties vides, dabas aizsardzības aktivitātēs, domāt par globāliem jautājumiem. Taču mēs jau šobrīd patērējam globāli – mūsu pārtika ir audzēta visur pasaulē, tāpat kā mūsu drēbes ir šūtas tālās valstīs un mašīnas ražotas ārvalstīs. Var likties, ka mūžamežu izciršana Amazonē mūs neskar. Taču tajā brīdī, kad mēs sākam patērēt produktus, kuru audzēšanai šie meži ir izcirsti, mēs esam iesaistīti – gribam vai negribam. Mēs esam kļuvuši par globāliem patērētājiem, un tāpēc mēs arī esam līdzatbildīgi. Ja mēs dzīvojam tā, it kā uz mums šie jautājumi neattiektos, mēs vienkārši izliekamies. Tāpēc pirmais solis būtu sekot līdzi tam, ko patērējam. Pievērst uzmanību sociālajiem un vides marķējumiem.  Tas būs arī mūsu ieguldījums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā ārpus Latvijas robežām.

Pieredzes apmaiņas braucienu pie Norvēģijas nevalstiskajām organizācijām rīkoja Sabiedrības integrācijas fonds, lai veicinātu vides organizāciju sadarbību EEZ grantu ietvarā.