Notikusi Dabas direktoru sanāksme

30.05.2015

28. maijā notika dabas direktoru sanāksme, kura pulcēja Eiropas Komisijas (EK), ES dalībvalstu valsts iestāžu amatpersonas, kā arī daļu nevalstisko vides organizāciju, tostarp Eiropas Dzīvotņu forumu (European Habitats Forum (EHF)), kurš pārstāv lielāko dabas NVO tīklu, Latvijas Dabas fondu, un Latvijas Ornitoloģijas biedrību.

Sanāksmē tika uzsvērta nupat publicētā Eiropas Savienības dabas stāvokļa atskaite (EU State of Nature), kas ir pirmais un nozīmīgākais šāda veida datu apkopojums, kurā dalībvalstis pēc vienotām vadlīnijām novērtējušas ES īpaši aizsargājamo sugu un biotopu stāvokli, turpmākās tendences un galvenos apdraudējumus.

Sanāksmes laikā EK pārstāvji aicināja sekot Flandrijas (Beļģija) piemēram, kas izstrādājusi stratēģiju dabas direktīvās noteikto mērķu sasniegšanai – panākt sugu un dzīvotņu labvēlīgu aizsardzības stāvokli.

Zviedrijas pārstāvis Stefans Bergens (Stefan Berggren) norādīja uz problēmu, ka EK vairāk vajadzētu domāt par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) (Common Agricultural Policy (CAP)) ietekmi ne tikai uz Putnu un Biotopu direktīvu, bet arī uz Ūdeņu struktūrdirektīvas noteikto mērķu sasniegšanu. Uz šo komentāru EK pārstāvji atbildēja, norādot, ka dalībvalstīm tiek dota iespēja īstenot dabas aizsardzības mērķu sasniegšanu, izstrādājot lauku attīstības programmas, taču ļoti bieži redzami gadījumi, kad vides prasības šajā programmā nav iestrādātas, vai iestrādātas tā, ka tās nedod būtisku ieguldījumu dabas daudzveidības saglabāšanā. Ar šo ziņu EK aicināja dalībvalstu vides ministriju pārstāvjus būt aktīvākiem un vairāk uzstāt uz vides pasākumu iestrādāšanu, atkal kā labo piemēru izceļot Beļģiju, kur darba grupās gan vides, gan lauksaimniecības sektors salīdzinoši veiksmīgi izmantojis KLP sniegtās iespējas sugu un biotopu stāvokļa uzlabošanai. Francijas pārstāvis Rojs Laurents (Roy Laurent) minēja labus piemērus, kā tiek sabalansētas dabas un ekonomiskās intereses, bet BirdLife pārstāvis Konstantīns Kreisers (Konstantin Kreiser) uzstāja, ka šādiem atsevišķiem gadījumiem ir daudz mazāka ietekme uz labvēlīgu aizsardzības stāvokļa sasniegšanu nekā KLP.

Tālāk sekoja Fransuā Vakenhuta (François Wakenhut, EK) progresa ziņojums par interneta vietnes izvedi, kas saistīta ar Invazīvo svešzemju sugu ierobežošanas regulu ((EU) No 1143/2014). Tajā dalībvalstis tiešsaistē varēs strādāt ar ziņojumiem par invazīvo svešzemju sugu izplatību, kā arī iegūt jaunāko zinātnisko informāciju.

Eiropas Savienības Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas (FACE) pārstāvis vēstīja par reto putnu aizsardzības pasākumiem, norādot to, ka medības uz putnu populācijām praktiski neatstāj negatīvu ietekmi (vien 3% gadījumu), bet galveno apdraudējumu tām rada putnu dzīvotņu pārveidošana vai iznīcināšana. Pārstāvis norādīja uz satraucošiem datiem, kas liecina, ka drīzumā tādas sugas kā jūrasžagata un brūnkaklis, varētu tikt iekļautas globāli apdraudēto sugu sarakstā. EK pārstāvji norādīja uz FACE un BirdLife veiksmīgo sadarbību putnu populāciju saglabāšana, uzsverot, ka šo organizāciju sadarbība, kas aizsākās pirms vairāk nekā 10 gadiem, ir lielisks piemērs kā dažādas nozares var panākt vienošanos par kopīgu mērķu sasniegšanu.

EHF pārstāvis Alberto Arrojo Šnels (Alberto Arroyo Schnell, EHF) sniedza īsu pārskatu par direktīvu atbilstības pāraudes (Fitness check) rezultātiem, tostarp uzsverot Dabas Trauksme / Nature Alert kampaņas aktivitāti. Šī kampaņa ļauj ikvienam ES iedzīvotājam paust savu attieksmi par dabas vērtību saglabāšanas nozīmi. Kampaņā iesaistījušies nu jau vairāk nekā 160 000 iedzīvotāju un šobrīd uzskatāma par vērienīgāko šāda veida akciju Eiropas Savienībā, kuru divu dienu laikā vien atbalstījuši vairāk nekā 20 000 cilvēku. Savu viedokli iespējams paust izmantojot dabas NVO sagatavoto platformu www.naturealert.eu/lv. Latvijā kampaņu koordinē Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

Dabas direktoru sanāksmi pabeidza VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste apkopojot gan starptautiskās konferences “ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2020 ieviešana”, gan dabas direktoru sanāksmju galvenās atziņas vēlreiz uzsverot KLP ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.

 

Projekts tiek īstenots ar EEZ finanšu instrumenta 2009-2014 atbalstu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.