Kādreiz palienes aizņēma plašas joslas gar Eiropas upēm, taču līdz mūsdienām ir saglabājušās tikai nelielas to daļas. Šīs ekosistēmas spēlē nozīmīgu lomu plūdu riska samazināšanā un kalpo kā mājvieta daudzām apdraudētām sugām. Eiropas Vides Aģentūra ir sagatavojusi jaunu atskaiti, kurā sniegts pārskats par nozīmīgākajiem plūdiem Eiropā, kā arī aplūkota palieņu nozīme aizsardzībā pret plūdiem, ūdens apsaimniekošanā un dabas aizsardzībā.
Paliene ir josla gar upes krastiem, kas applūst, ceļoties ūdens līmenim blakus esošajās upēs. Mitrāji ir viens no palieņu veidiem. Pateicoties savai spējai aizturēt ūdeni, palienes var samazināt stipru lietusgāžu radītās sekas un tādējādi pasargāt no plūdu zaudējumiem lejup pa straumi esošās teritorijas. Pilsētu izplešanās, infrastruktūras attīstīšanās un lauksaimniecība rada pastiprinātu spiedienu uz daudzām agrāk dabiskām palienēm. Eiropa ir zaudējusi līdz pat 90% palieņu pēdējo gadsimtu laikā - tās vairs nav spējīgas kalpot kā dabiskas plūdu riska samazināšanas ekosistēmas un dzīvotnes, kurās valda augsta bioloģiskā daudzveidība.
Eiropas Vides Aģentūras ziņojums „Plūdu draudi un vides jūtība – Palieņu atjaunošanas, ūdens resursu politikas un tematisko politiku sinerģijas izpēte" balstīta uz informāciju Eiropas plūdu ietekmes datubāzē, kurā apkopoti dati par zināmajiem plūdiem laika posmā no 1980. līdz 2010. gadam. Ziņojumā ir izcelti ieguvumi, ko sniedz integrētas pieejas izmantošana plūdu riska pārvaldībā, un sniegti argumenti, kādēļ koordinēta, caur saskaņotiem pasākumiem un darbībām veikta ES likumu, kā piemēram Ūdeņu struktūrdirektīvas, Putnu un Dzīvotņu direktīvas un Plūdu direktīvas, ieviešana pastiprinātu atsevišķo politiku efektivitāti.
Veselīgu ekosistēmu atjaunošana, piemēram izmantojot Natura 2000 tīklus, bieži ir ārkārtīgi efektīvs veids kā novērst plūdus vai mazināt to sekas. Pat ja sabiedrības drošībai ir nepieciešami „pamatīgi” plūdu aizsargi, kā piemēram dambji, arī šie pasākumi būtu jāpapildina ar tādiem uz dabu balstītiem ilgtermiņa risinājumiem kā palieņu atjaunošana. Padarot „pelēko vidi zaļāku” un izveidojot zaļās infrastruktūras tīklu, var vienlaicīgi sasniegt nepieciešamo plūdu aizsardzības līmeni un panākt minimālu dzīvotņu zudumu, kā arī veiksmīgi saglabāt ekosistēmu pakalpojumus.
