Projektu pieredze: kūdras purvu atjaunošana Vācijā

08.05.2015

Palielinot lauksaimniecībā un cita veida saimnieciskajā darbībā izmantojamās platības, Vācijā savulaik tikuši nosusināti vairāk nekā 930 000 hektāri purvu. Ūdens līmeņa pazemināšanas un intensīvās lauksaimniecības rezultātā ievērojami cietušas vērtīgas ekosistēma, kā arī  pasliktinājusies ūdens kvalitāte. 2000. gadā Vācijas Zemkopības ministrija izstrādāja purvu atjaunošanas plānu, ko finansē valsts un Eiropas Savienība. Tika veikts arī pētījums par kūdrāju pareizu apsaimniekošanu, kas ļautu saglabāt ekosistēmas vēl neskartajos kūdrājos, tāpat tika akcentēta oglekļa sekvestrācija, jo purvi ir CO2 uzkrājēji.

Kūdras purvu atjaunošanas metodes ir daudzveidīgas – sākot no kūdras lauku appludināšanas, sfagnu audzēšanas kūdras laukos un paludikultūru (kultūru, ko audzē appludinātos laukos) veidošanu kūdras laukos. Taču purvu atjaunošana ir dārgs process. Piemēram, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē kūdrāju atjaunošanas izmaksas variē no 3000 līdz 5000 eiro par hektāru. Tomēr jāņem vērā - kaut izmaksas ir augstas, tie ir vienreizēji izdevumi, taču no CO2 emisijas turpmāk iespējams izvairīties gadiem ilgi. Laikā no 2000. līdz 2008. gadam Mēklenburgā-Priekšpomerānijā atjaunoti  gandrīz 30 hektāri kūdras purvu, kas ir aptuveni 10% no nosusināto purvu platības. Tas nozīmē ka CO2 emisija tikusi samazināta par apmēram 300 000 tonnām gadā. 

Vairāk informācijas: http://doc.teebweb.org/wp-content/uploads/2013/01/Peatlands-restoration-...

Informācija sagatavota projekta „Nevalstiskā sektora dalība starptautiskā konferencē „ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ieviešana”” ietvaros, ko finansē Latvijas valsts budžeta finansētā programma „Atbalsts sabiedrības līdzdalībai Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības Padomē īstenošanā” un administrē Sabiedrības Integrācijas fonds. Pasākumu finansē Latvijas valsts.