Kopējā lauksaimniecības politika: trieciens Zaļajam kursam?

10.11.2020

Šodien, 10. novembrī, sākas Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Padomes (EP) un Eiropas Parlamenta (EP) trīspusējās sarunas par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu. Gan parlaments, gan padome par savu pozīciju saistībā ar reformu vienojās 20. oktobrī. 

Vides organizācijas Latvijā un Eiropā paudušas skaidru viedokli, ka šo pozīciju uzskata par nepieņemamu un nesavienojamu ar Eiropas Savienības Zaļajā kursā nospraustajiem mērķiem. Eiropas Parlaments tikmēr pēc balsojuma paziņoja - reformētā KLP būs “videi nekaitīgāka, taisnīgāka un stabilāka”. Kā īsti ir un kāpēc ir jāceļ trauksme?

30. oktobrī virkne Eiropas vides nevalstisko organizāciju vērsās pie Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) ar aicinājumu atsaukt kopējās lauksaimniecības politikas reformas priekšlikumu. Organizācijas savā aicinājumā norādījušas, ka Eiropas Parlamenta un Padomes pozīcijas ir pretrunā ar Zaļo kursu un ar to saistītajām stratēģijām “No lauka līdz galdam” un “Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030”. Vienīgais veids, kā saglabāt augstākus vides mērķus saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu, ir atsaukt iepriekšējās Komisijas iesniegto priekšlikumu un iesniegt jaunu priekšlikumu, kura pamatā ir atbalsts lauksaimniekiem pārejā no industriālās lauksaimniecības uz videi nekaitīgu KLP, ieguldot simtiem miljardu lauksaimniecības praksē, kas darbojas saskaņā ar dabu un respektē planētas ekoloģiskās robežas, sargājot iedzīvotāju veselību un labklājību, līdz ar to arī nodrošinot mūsu spēju ražot pārtiku nākotnē. Arī Latvijas Dabas fonds uzskata, ka esošajā situācijā vienīgais pareizais risinājums būtu sākt darbu pie kopējās lauksaimniecības politikas reformas no jauna, par pamatu ņemot Zaļā kursa mērķus.

Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis norāda: 

“Pēc balsojuma Eiropas Padomē un Eiropas Parlamentā esam dzirdējuši politiķu un varas funkcionāru atzinīgos vārdus par “progresu” saistībā ar Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas reformu, tomēr es līdz šim neesmu spējis panāktajos “kompromisos” izlasīt neko tādu, kas liktu cerēt uz progresu vides problēmu risināšanā. Jā, iespējams, ka ir jomas, kur nosacījumi nekļūs sliktāki videi, taču ir virkne jautājumu, kur panāktais “kompromiss” visdrīzāk būs solis atpakaļ. Un līdzīgi, kā to esam pieredzējuši jau iepriekš, brīdī, kad ir panākta vienošanās par jaunajā periodā atvēlēto finansējumu, var aizmirst visus “zaļos” nodomus un vides jautājumus paslaucīt zem tepiķa. Arī šoreiz Zaļā kursa mērķi bija svarīgi tikai tik ilgi, kamēr tos vajadzēja izmantot kā argumentu KLP budžeta pamatošanai, taču brīdī, kad ir panākta vienošanās par daudzgadu budžetu, Zaļais kurss vairs ir tikai apgrūtinājums. Jaunajā periodā daudz lielāka vara būs tieši dalībvalstu rokās, tomēr līdzšinējā pieredze, vismaz Latvijā, uz šo liek skatīties ar zināmu piesardzību, jo nacionālā pozīcija līdzšinējās sarunās drīzāk ir raksturojama ar frāzi “vairāk naudas par to pašu neko”. Tomēr ir nepieciešams pateikt arī ko labu. Lai arī Eiropas Parlamenta vairākums balsoja, ka vides prasības nedrīkst būt par šķērsli subsīdiju saņemšanai, tomēr bija arī politiskie spēki un deputāti, kuri uzskatīja, ka parlamenta pozīcija nerisinās Eiropas lauksaimniecības izaicinājumus un ka ir nepieciešama kopējās lauksaimniecības politikas reforma pēc būtības. Tagad, kad ir skaidri redzams, ka ne Parlaments, ne Padome nevēlas sasaistīt KLP līdzekļu izmaksu ar “Zaļā kursa” mērķu sasniegšanu, vienīgais loģiskais solis no Komisijas puses būtu atsaukt sākotnējo reformas piedāvājumu un sākt darbu no jauna.”

Aplūkosim dažus piemērus, kas raksturo KLP reformas progresa trūkumu attiecībā uz vides mērķiem un drīzāk būtu vērtējami kā solis atpakaļ. Taču pirms tam nepieciešams sniegt nelielu paskaidrojumu par KLP budžeta sadalījumu.

KPL budžetu veido Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) jeb 1. pīlārs, kas līdz zemniekiem lielākoties nonāk tiešmaksājumu veidā, kā arī Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) jeb 2. pīlārs - “lauku attīstības nauda”, no kuras tiek finansēti gan dažādi investīciju projekti, gan arī agrovides maksājumi, kas ir platībatkarīgi maksājumi, kuri mērķēti dažādu vides problēmu risināšanai.

Ekoshēmas

Ekoshēmas ir jauns maksājumu veids, kuru šajā KLP reformā piedāvāja Eiropas Komisija. Sākotnēji tika plānots, ka ekoshēmu maksājumus piešķirs, lai stimulētu un atlīdzinātu par sabiedriskā labuma radīšanu ar videi un klimatam labvēlīgas lauksaimnieciskās prakses starpniecību vai kā kompensāciju par šādas prakses uzsākšanu. Saskaņā ar sākotnējo EK priekšlikumu, ekoshēmas būs obligātas dalībvalstīm, bet lauksaimniekiem – brīvprātīgas. Ekoshēmas finansēs no 1. pīlāra.

Padomes piedāvājums paredz, ka 20% no KLP 1. pīlāra katru gadu atvēl ekoshēmām, savukārt Parlamenta piedāvājumā minimālie ekoshēmu izdevumi paredzēti 30% no 1. pīlāra finansējuma. Tā kā jau šajā periodā 30% no 1. pīlāra izdevumiem ir saistīti ar vides un klimata praksi (“zaļināšanas” maksājums), tad jebkāds vides izdevumu samazinājums 1. pīlārā ir uzskatāms par soli atpakaļ.

Padomes piedāvājumā iekļauts arī 2 gadu “iesildīšanās posms” (2023. un 2024. gadā), kura laikā dalībvalstis neiztērētos līdzekļus varētu novirzīt citām KLP intervencēm, kam ir pastarpināta saistība ar ES vides un klimata mērķu sasniegšanu. Šāda elastība neatbilst nosacījumiem par 1. pīlāra tēriņiem, kas īpaši paredzēti ES vides un klimata mērķu sasniegšanai.

Padomes piedāvājums paredz, ka ekoshēmas “var arī risināt mērķus, kas saistīti ar nodarbinātību un izaugsmi, un sabiedrības prasībām attiecībā uz pārtiku un veselību”. Savukārt Parlamenta - ka “ekoshēmām ir jāveicina KLP vides un klimata mērķu sasniegšana, kā arī sabiedrības prasības, īpaši dzīvnieku labturība, vienlaikus saglabājot un uzlabojot lauksaimnieku ekonomiskos rādītājus”.

Līdz ar to pastāv risks, ka ekonomisko mērķu pievienošana ekoshēmām ierobežos to darbības jomu un, iespējams, to ietekmi uz vidi. Diemžēl ne Padome, ne Parlaments nemin Eiropas “Zaļā kursa” mērķus. Skaidri nenorādot saikni starp KLP zaļo arhitektūru un galvenajiem “Zaļā kursa” mērķiem, KLP stratēģiskajos plānos nav juridisku prasību aktīvi piedalīties ES “Zaļā kursa” mērķu sasniegšanā.

Spēcīga nosacījumu sistēma visiem maksājumu saņēmējiem

Līdz šim savstarpējās atbilstības prasības, kuras jaunā KLP reforma iecerējusi saukt par “nosacījumu sistēmu”, ir kalpojušas kā arguments stāstam par to, ka daļu no tiešmaksājumiem iztērētās naudas būtu jāpieskaita tā saucamajiem “ vides un klimata izdevumiem”.

Padomes piedāvājumā būtiski vājinātas vai svītrotas vairākas labas lauksaimniecības un vides prasības, ko sākotnēji piedāvāja Eiropas Komisija:

  • Ir svītrota saimniecību barības vielu ilgtspējības instrumenta izmantošana, kas veicinātu ilgtspējīgu barības vielu izmantošanu;
  • Minimālā lauksaimniecības platības daļa, kas atvēlēta ar ražošanu nesaistītām iezīmēm vai teritorijām, attiecināta tikai uz aramzemes platībām, un tās aizsardzības līmenis ir pazemināts, iekļaujot ar ražošanu saistītās platības (starpkultūras vai slāpekli piesaistošas kultūras, ko audzē bez pesticīdiem). Tas attiecas uz 5% no aramzemes platības un uz 3% tikai tad, ja nav iekļautas starpkultūras vai slāpekli piesaistoši kultūraugi. Tā, piemēram, ja saimniecībā ir 100 ha aramzemes, tad prasības izpildei tā var audzēt 5 ha slāpekli piesaistošās kultūras bez pesticīdiem vai arī nodrošina 3 ha ar citām “ekoloģiski nozīmīgajām platībām”;
  • Aizliegums pārveidot vai apart ilggadīgos zālājus Natura 2000 teritorijās attiecināms tikai uz noteiktiem zālājiem Natura 2000 teritorijās, nevis visiem ilggadīgajiem zālājiem.

Arī Parlamenta piedāvājumā ir ievērojami mīkstinātas vai svītrotas vairākas prasības:

  • Pienācīga mitrāju un kūdrāju aizsardzība: “aizsardzība” aizstāta ar prasību “uzturēt” kūdrāju, kas ir plaši interpretējama;
  • Minimālā lauksaimniecības platības daļa, kas atvēlēta ar ražošanu nesaistītām iezīmēm vai teritorijām, attiecināma tikai uz aramzemi un paredz tikai ar ražošanu saistītas platības (starpkultūras vai slāpekli saistošas kultūras, kas jāaudzē bez pesticīdiem), nav nosacījuma par saimniecības platības īpatsvaru;
  • Aizliegums pārveidot vai apart ilggadīgos zālājus Natura 2000 teritorijās ir atcelts.

Gan Parlamenta, gan Padomes piedāvājums ir solis atpakaļ attiecībā uz vides un klimata pamatkritēriju izpildi visiem KLP atbalsta saņēmējiem.

Aizsargmehānismi pret atbalsta maksājumu kaitējumu videi

Nedz Padomes, nedz Parlamenta piedāvājums neparedz aizsargmehānismus, kuri nodrošinātu to, ka atbalsta maksājumi nerada kaitējumu videi. Pierādījumi liecina, ka daļa KLP atbalsta, piemēram, saistītais atbalsts mājlopiem, rada siltumnīcefekta gāzu emisiju neto pieaugumu un var izraisīt kaitējumu videi.

2. pīlāra vides un klimata ieguldījumu uzskaite

Padomes piedāvājums paredz, ka 30% no 2. pīlāra finansējuma jāatvēl pasākumiem, kas sekmētu vides un klimata mērķu sasniegšanu. Taču Padomes piedāvājums paredz arī to, ka atbalsts apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, tiks pieskaitīts šim mērķim. Laikā, kad Latvijā tika maksāts šis atbalsts, to varēja saņemt saimniecības teju visā valstī. Problēma ir tā, ka Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, šis maksājums lielākoties nevis risina vides problēmas, bet tās saasina. Piemēram, ja bioloģisko vērtīgos zālājus apsaimniekojošajai saimniecībai nav lopu, tad tā šo maksājumu nevarēja saņemt, turpretī jebkurš rapšu un kviešu audzētājs atbalstu saņēma, neskatoties uz to, cik intensīvi saimniekoja.

Parlamenta piedāvājumā 35% no 2. pīlāra budžetā iekļautajiem pasākumiem, kuri sekmētu vides un klimata mērķu sasniegšanu, kā arī 40% no atbalsta, ko piešķir apgabaliem, kuros ir dabas radīti vai citi specifiski ierobežojumi, tiks ieskaitīti, lai palielinātu vides un klimata izdevumus.

Atzinīgi būtu vērtējami Parlamenta centieni palielināt vides un klimata ieguldījumu īpatsvaru. Taču, aprēķinā iekļaujot tādus pasākumus, par kuru ieguldījumu vides mērķu sasniegšanai nav pierādījumu, nekādā veidā netiek veicināta vides un klimata mērķu sasniegšana.

Raksts tapis, izmantojot Eiropas Vides politikas institūta apkopoto informāciju: Meredith, S., Maréchal A. and Bas-Defossez F. (2020) Analysis of the AGRIFISH Council and the European Parliament’s decisions on the future of CAP, IEEP.

Ar detalizētu Parlamenta un Padomes piedāvājumu analīzi angļu valodā iespējams iepazīties šeit: https://www.arc2020.eu/cap-reform-no-change-of-system-apparent/

Ar Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondentes Sintijas Ambotes sagatavoto sižetu par Latvijas Dabas fonda un citu vides organizāciju viedokli par KLP reformas virzību iespējams iepazīties šeit.

Šis raksts tapis Latvijas Dabas fonda projekta Zaļais Barometrs ietvarā. Latvijas Dabas fonda projekts Zaļais Barometrs iespējams, pateicoties Aktīvo iedzīvotāju fondam. Aktīvo iedzīvotāju fonds ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu programma, kuras darbībai finansējums piešķirts 15 Eiropas valstīs. Projektu Zaļais Barometrs finansiāli atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. EEZ un Norvēģijas granta apjoms ir 104 800 Eiro. Par projekta Zaļais Barometrs saturu atbild Latvijas Dabas fonds.