Administratīvā apgabala tiesa šī gada martā apmierināja Latvijas Dabas fonda (LDF) pieteikumu tiesvedībā ar Valsts meža dienestu (VMD) par mazā ērgļa mikrolieguma atcelšanu. Tas ir otrās instances lēmums par vienu no trīs pēc būtības līdzīgiem gadījumiem, par kuriem LDF 2018. gadā rosinājis prasības tiesā. Nodibinājums tiesā vērsās ar pieteikumiem atcelt VMD lēmumus, ar kuriem tiek atcelti paša VMD iepriekš pieņemtie mikroliegumu izveidošanas lēmumi. Administratīvā rajona tiesa apmierināja visus trīs LDF pieteikumus, savukārt VMD neatzina tiesas lēmumus par pamatotiem un pārsūdzēja tos apgabaltiesā.
Pirmajā no līdz šim izskatītajām lietām Apgabaltiesa atzina, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un norādīja, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams. Līdz ar to Valsts meža dienestam noteikts pienākums izdot administratīvo aktu, ar kuru tiek izveidots mikroliegums. Mikroliegums Ziemeļvidzemē, kas ir šī tiesiskā strīdus centrā, ir 6,68 ha liels un ar 29,84 ha lielu buferzonu.
Latvijas Dabas fonds sāka tiesvedības pēc tam, kad vairākos gadījumos Valsts meža dienests atcēla reģionālo virsmežniecību pieņemtos lēmumus par mikroliegumu izveidi mazajam ērglim. Mikroliegumu atcelšana tika pamatota ar īpašnieka iebildumiem un līdz ar to nesamērīgu privātīpašuma tiesību aizskārumu, tāpat VMD argumentēja, ka mazais ērglis šobrīd Latvijā nav apdraudēts, populācija ir stabila, un tāpēc mikrolieguma veidošana nav obligāts aizsardzības līdzeklis. Kopumā gan ar šiem lēmumiem, gan vēlāk, argumentējot tiesā, VMD apšaubīja mikrolieguma kā dabas aizsardzības instrumenta efektivitāti un pamatotību.
LDF ieskatā VMD rīcība, atceļot mikroliegumus, ir darbība ārpus šīs iestādes kompetences robežām, turklāt šāda VMD pozīcija norāda uz bīstamību dabas aizsardzības sistēmai kopumā, jo VMD nevis izvērtē mikrolieguma veidošanas nepieciešamību, ņemot vērā dabas, sociālos un saimnieciskos apsvērumus, bet norāda, ka mikroliegumu noteikšana ir teju brīvprātīga.
Apgabaltiesa, aplūkojot īpašnieka iebildumus, norādīja, ka jebkurš ierobežojum ir šķērslis izmantot savu īpašumu, tomēr šis ierobežojums – mikrolieguma izveide – izriet no tiesiskā regulējuma un mikrolieguma noteikšanai ir leģitīms mērķis. Kā norādīts tiesas spriedumā – “Apgabaltiesa nesaskata, ka varētu tikt izmantoti citi, saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus būtu iespējams sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.”
Tiesas procesi par mikroliegumu atcelšanu apgabaltiesā turpinās.
Vairāk pie tiesvedībām var lasīt šeit.
