Drīz ziedēs virši… Seni tautas novērojumi vēsta – ja zied virši, tad tie jau ir “goda vārti” vasarai un nozīmē tās aiziešanu. Lai arī par īsto viršu mēnesi mēdz dēvēt tikai septembri (dažkārt arī augustu), virši nereti ziedēšanu uzsāk jau jūlijā, kad vēl nekādi negribam atzīt rudens tuvumu.
Kurš gan nepazīst virsi! Oficiālajā vārdā – sila virsis, zinātniskajā vārdā Calluna vulgaris – ir neliela auguma (20-60 cm) ēriku dzimtas sīkkrūms ar koksnainu, zarainu stumbru un sīkām, mūžzaļām lapiņām. Violetie ziedi izkārtoti zaru galos blīvos ķekaros. Rūpīgāk ieskatoties sīkajā, zvanveidīgajā ziedā, redzams, ka tā kauslapas, kas lielākoties augiem mēdz būt zaļas, virsim ir violetas un nedaudz garākas par gaišāk violetajām vainaglapām. Virsis ir nektāraugs, un tā tuvumā vienmēr riņķo bites un citi nektāra tīkotāji. Zieda forma ir tāda, ka pat kukaiņi ar visīsāko snuķīti var tikt pie kārotās, smaržīgās barības – nektāra. Viršu medu mēdz saukt par medus karali, jo minerālvielu, olbaltumvielu un vitamīnu sastāva ziņā tas esot pats bagātākais. Biteniekiem virši ir svarīgi, jo tie ir pēdējie ziedi, ko bites rudenī apmeklē.
Virsi var uzskatīt par augu ar plašu ekoloģisko amplitūdu – Latvijā to var gana bieži sastapt gan sausos priežu mežos, gan izcirtumos, gan piejūras kāpās, gan smilšainos virsājos, gan slapjos purvos. Suga plaši izplatīta Eiropā un Āzijā, ieviesta un pārgājusi savvaļā arī Amerikā.
Sila virsis savā ģintī ir vienīgā suga, un ne ar vienu citu augu to sajaukt nevar. Pēdējā laikā arī dārzos audzē dažādas viršu šķirnes.
Ne tikai tautas vērojumi virša ziedēšanu uzskata par pirmo rudens vēstnesi, bet arī zinātnieki uzskata, ka viršu ziedēšana ir fenoloģiskās vasaras beigu posma indikators, kas Latvijā vidēji vērojams 4. augustā (pēdējo 40 gadu dati). Virša ziedēšanā novērojamas lielas reģionālas atšķirības – ziedēšanas sākums iestājas nevienmērīgi, piemēram, 1978. gadā Mēdzūlā un Barkavā virša ziedēšana fiksēta 27. jūlijā, kamēr Atašienē tikai 27. augustā.
Būtiski atšķiras arī ikgadējās vērtības – gadu no gada ziedēšana iestājas dažādos laikos, piemēram, 2013. gadā Lazdonā virši sāka ziedēt 9. jūlijā, 2010. gadā 20 dienas vēlāk.
Sila virša ziedēšanas fenoloģisko datu analīze liecina, ka tā ziedēšanu ietekmē lokālo faktoru kopums, kas nav līdz galam izpētīti un apzināti. Arī datu par vasaras beigu indikatoriem ir maz, tāpēc mēs aicinām iesniegt savus novērojumu par viršu ziedēšanas laiku un vietu portālā Dabasdati.lv!
