Jau no jūlija sākuma Latvijas Dabas fonda projekta “Volunteers for nature restoration, cooperation between Latvia and Portugal” ietvaros Portugālē organizācijas MONTIS paspārnē darbojas 8 brīvprātīgie jaunieši no Latvijas un 4 no Portugāles.
Viena no brīvprātīgā darba veicējām – LU Bioloģijas fakultātes 1. kursa studente Keitlīna Krastiņa dalījās iespaidos par pirmajās trīs nedēļās paveikto.
“Pagājušas jau ir gandrīz 3 nedēļas, vēl neesam pat pusē šim iespaidu pilnajam ceļojumam, bet tik daudz jau esam iemācījušies un piedzīvojuši! Kopā esam astoņi zinātkāri jaunieši, kuri no Latvijas devušies uz Portugāli, lai strādātu pie dabas atjaunošanas un uzlabošanas.
Pirmo nedēļu uzsākām ar darbošanas MONTIS zemes gabalā Vermilhas. Šeit tikām iepazīstināti ar mūsu galveno darbu - ozolu atzarošanu un teritorijas atbrīvošanu no krūmu sugas Genista monspessulana, kas ļoti strauji izplatās. Ozolu atzarošana notiek teritorijās, kurās pirms tam plosījies ugunsgrēks un tas nozīmē, ka tiek strādāts pie ozolu audžu atjaunošanas. Interesanti, ka ozoli ir vietējā koku suga arī Portugālē, tas bija neliels pārsteigums dažiem no mums, jo tik pierasts tos visā krāšņumā redzēt pašu mājās Latvijā.
Ozolu atzarošana - ko tas nozīmē? Kas tas vispār ir? Pēc ugunsgrēka koku stumbri nodeg un vairs nespēj atjaunoties, taču dziļā sakņu sistēma ir palikusi gluži vai neskarta un tā visām varītēm cenšas un dzen laukā jaunos ozoliņus. Mērķis ir palīdzēt jaunajiem ozoliem ataugt pēc iespējas ātrāk, tāpēc tiek izvēlēts viens galvenais jaunais ozols un pārējie blakus tiek nogriezti. Izklausās nežēlīgi, bet tas ir tikai paša ozola labā, jo ozoliem ir tieksme augt kā krūmam, saknes spiedīs ārā visus iespējamos jaunos ozolus, izveidosies ozola "krūmājs", tie nomāks viens otru un visi kopā patērēs barības vielas no saknes. Šo iemeslu dēļ tiek veikta ozolu atzarošana, lai jaunie ozoli nenomāktu viens otru un vienam galvenajam stumbram būtu pilna atdeve ar barības vielām no sakņu sistēmas.
Mums bija arī tāda unikāla iespēja piedalīties aizsprostu veidošanā kalnos, kur ziemas laikā tek upe jeb iet ūdens ceļš. Aizsprosti ūdens ceļa ceļā tika veidoti tā, lai tajos sakrātos auglīgā augsne, kura nodegusī teritorijā dabīgi vairs nepastāv. Šī aktivitāte notika kopā ar International Work Camp jauniešiem, kuri arī bija ieradušies no visām pasaules malām, lai kopīgi glābtu dabu.
Otrās nedēļas pusē mums atrodoties šeit, Portugālē, tika izziņota ārkārtas situācija lielo meža ugunsgrēku skaita dēļ, kas liedza mums atrasties mūsu darba vidē. Šajā laikā tikām piesaistīti Vouzelas pašvaldības privātā dārziņa apkopšanā un cauri pilsētai tekošās upes attīrīšanā.
Brīvajā laikā mēs tuvāk iepazīstam vietējos, viņu kultūru, ēdam daudz apelsīnus (kuri aug mums pagalmā), cenšamies apmeklēt tuvumā esošo pilsētiņu pasākumus un cītīgi mācamies jaunus Portugāļu vārdiņus, protams, ka portugāļi neizbēg arī no latviešu vārdu krājuma papildinājuma.”
Projekts “Volunteers for nature restoration, cooperation between Latvia and Portugal” tiek finansēts ar Eiropas Komisijas Eiropas Solidaritātes korpusa, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
