Eiropas pilsoņu iniciatīva pret TTIP un CETA

15.05.2015

Vairāk nekā 380 Eiropas organizācijas apvienojušās aliansē, lai organizētu kampaņu pret Eiropas Savienības paredzētajiem tirdzniecības līgumiem ar ASV un Kanādu.

Kampaņas galvenais mērķis ir novērst līguma parakstīšanu starp ES un ASV par Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) un neratificēt Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu (CETA), jo tie ietver vairākus kritiskus jautājumus, piemēram, ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu un nosacījumus par sadarbību regulējuma jomā, kas rada draudus demokrātijai un likuma varai.

Ja vēlaties atbalstīt šo iniciatīvu, lūdzu parakstiet aicinājumu Eiropas Savienībai un tās dalībvalstu iestādēm pārtraukt sarunas ar ASV par TTIP un neratificēt CETA ar Kanādu. Aicinājumu var parakstīt interneta vietnē.

 

Kur ir problēma?

Drīzumā Eiropas Savienība plāno parakstīt divus tirdzniecības līgumus ar tālejošu ietekmi: vienu ar Kanādu (CETA – Visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums) un otru ar ASV (TTIP – Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerība). Oficiālais pamatojums ir, ka tādējādi tiks radītas darba vietas un veicināta ekonomiskā izaugsme. Taču patiesie šo līgumu ieguvēji būs nevis cilvēki, bet lielās korporācijas. Bažas raisa:

  • strīdu risināšanas procedūra starp ieguldītājiem un valsti (ISDS), jo ārvalstu investoriem (t.i., Kanādas un ASV uzņēmumiem) ir tiesības iesniegt prasību par zaudējumiem, kurus viņuprāt tie ir cietuši ES vai atsevišķas ES dalībvalsts likumdošanas vai kādu pasākumu dēļ. Tas var ietekmēt arī likumdošanu, kas ir pieņemta sabiedrības interešu aizstāvībai, piemēram, vides un patērētāju tiesību aizsardzībai;
  • tas, ka tiek paredzēts, ka uzņēmumu grupas būs iesaistītas jauno noteikumu un likumdošanas izstrādes procesā, lai sekotu līdzi savām tirdzniecības interesēm. Šī procesa nosaukums ir „reglamentējoša sadarbība”. Tas nozīmē to, ka lielo biznesu pārstāvji ir aicināti piedalīties ekspertu grupās, lai ietekmētu jaunos likumprojektus, vēl pirms tos apspriež demokrātiski ievēlēti dalībvalstu parlamenti. Šāda prakse apdraud demokrātiju;
  • lielā biznesam bijusī un esošā milzīga ietekme uz konfidenciālajām diskusijām saistībā ar CETA un TTIP. Saskaņā ar oficiāliem ziņojumiem TTIP sagatavošanas fāzē vien notika 590 tikšanās starp Eiropas Komisiju un lobistu pārstāvjiem. 92 % šādu tikšanos notika ar uzņēmumu pārstāvjiem, tanī pat laikā diskusijas ar patērētājiem un arodbiedrību pārstāvjiem notika tikai atsevišķos gadījumos. Turklāt šo sarunu laikā nozaru pārstāvji uzspiež savu viedokli. Daži formulējumi projektu tekstos, kas nokļuvuši līdz sabiedrībai, ir nākuši tieši no uzņēmumu lobistu tekstiem;
  • sarunu slepenībā. Pat mūsu publiskie pārstāvji zina ļoti maz, ja vispār tiek informēti par sarunu progresu. Viņi saņem rezultātus ļoti garu līgumu formā (CETA, piemēram, ir aptuveni 1500 lapas garš) tikai pēc sarunu noslēguma, un tādējādi viņi spēj tikai pieņemt vai noraidīt visu līgumu bez iespējām ierosināt izmaiņas;
  • tas, ka darba ņēmēju tiesības tiek pakļautas spiedienam, bet darba vietas ļoti daudzās nozarēs ir apdraudētas. ASV ir atzītas tikai dažas darba ņēmēja pamattiesības (tikai divas no astoņām SDO darba tiesību pamatnormām). Lielās ārvalstu konkurences dēļ, lauksaimniecībā un elektrotehnikas nozarē var notikt ievērojama darba vietu skaita samazināšanās;
  • tas, ka tiek paredzēts, ka liberalizācija un privatizācija kļūs pat vienvirziena ceļiem. CETA un TTIP ietvaros publiskajā sektorā atdeve no privatizētajām slimnīcām, komunālo vai atkritumu saimniecības uzņēmumiem būs daudz sarežģītāka vai pat neiespējama;
  • tas, ka ES un to veidojošās dalībvalstis tiktu pakļautas spiedienam pieļaut riskanto tehnoloģiju izmantošanu, tādu kā ĢM tehnoloģijas un ogļūdeņražu iegūšanu ar t.s. frakingu jeb plaisu radīšanu iežos izstrādes un efektivitātes palielināšanai.

apdraudējums tam, ka pārtikas produktu kvalitātes standarti un patērētāju aizsardzība kosmētikas un medicīnas produktu jomā tiks noteikta ASV standartu līmenī. Mums ir vajadzīgi nevis zemāki, bet augstāki vides aizsardzības standarti gan pesticīdu izmantošanu un intensīvajai lauksaimniecībai, gan tīrajiem enerģijas avotiem. Reglamentējošā sadarbība un ISDS padarīs šo jautājumu risināšanu sarežģītāku, vai pat neiespējamu.

CETA un TTIP vēlas palielināt multinacionālo korporāciju ietekmi uz demokrātijas un vispārējā labuma rēķina. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka tas tā notiktu! Lūdzu, parakstiet Eiropas pilsoņa iniciatīvu! Kopā mēs varam apturēt TTIP un CETA!

 

Projekts tiek īstenots ar EEZ finanšu instrumenta 2009-2014 atbalstu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.