Šonedēļ Eiropas Komisija nāca klajā ar vērienīgu plānu – Eiropas “Zaļo kursu” (“Green Deal”), kas nosprauž Eiropas Savienības mērķus klimata un vides jautājumu risināšanā. Jau stājoties amatā, EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka klimats un vide būs ES prioritāte. Fon der Leienas apņēmību apliecina tas, ka Zaļo vienošanos Eiropas Komisija publicējusi jau savā otrajā darbības nedēļā, turklāt šis ir pirmais šāda veida stratēģiskais dokuments klimata un vides jautājumu risināšanai ES vēsturē. “Zaļo kursu” var uzskatīt par ceļvedi, kas noteiks ES politikas virzību un darbus tuvākajā nākotnē, ar jaunu elpu virzoties ilgtspējīgas Eiropas virzienā.
“Zaļais kurss” ir gan Eiropas mērķu nospraušana, gan rīcību apkopojums, lai panāktu efektīvu resursu izmantošanu un virzību uz aprites ekonomiku, klimata izmaiņu apturēšanu, piesārņojuma samazināšanu un bioloģiskās daudzveidības izzušanas apstādināšanu. Tajā aptvertas dažādas jomas – transports, enerģija, lauksaimniecība, būvniecība, kā arī tādas nozares kā tērauda un cementa ražošana, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, ķīmiskā rūpniecība.
Eiropas Komisija jau ir nospraudusi mērķi kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu līdz 2050. gadam, un “Zaļais kurss” sola, ka 2020. gada martā EK nāks klajā ar Eiropas klimata likumu. Klimats, emisiju samazināšana, pielāgošanās klimata izmaiņām ir “Zaļā kursa” pamats. Tajā uzsvērts – lai sasniegtu ES vides un klimata mērķus, ir nepieciešama “dziļa transformācija”. Tas, ka stratēģiskā augstākās prioritātes politiskā mērķprogrammā ir skaidri pateikts, ka mūsu dzīvei un ekonomiskai būs būtiski un sistēmiski jāmainās, norāda uz ļoti nozīmīgu pagrieziena punktu mūsu vēsturē. Taču tajā pašā laikā jau pašā pirmajā lapā pausts, ka “Zaļais kurss” ir “izaugsmes stratēģija”, un šīs mērķprogrammas attieksme pret ekonomisko izaugsmi arī ir pretrunīgākais un problemātiskākais tās aspekts.
Lielākā Eiropas vides organizāciju apvienība Eiropas Vides birojs (European Environmental Bureau) norāda, ka šajā dokumentā ir daudz nepilnību. To var uzskatīt par labu sākuma punktu, taču tā veiksme vai neveiksme būs atkarīga no tā, kādas konkrētas stratēģijas tiks veidotas nosprausto mērķu sasniegšanai.
Tāpat Eiropas Vides birojs uzsver, ka ES nespēs tikt galā ar vides problēmām, vienlaikus paliekot pie ekonomiskās izaugsmes uzstādījuma. Tā vietā mums būtu nepieciešama stratēģija, lai mēs atbrīvotos no pieaugošā patēriņa un ekonomiskās izaugsmes un izveidotos sabiedrība, kurā mēs cilvēki var dzīvot labi, ievērojot planētas limitu robežas.
Ko Zaļais kurss nozīmēs Eiropas dabai?
Dabas daudzveidība ir viena no Zaļās vienošanās septiņām prioritāšu jomām, un ir apsveicami, ka parādās izpratne par to, ka klimata un dabas daudzveidības jautājumus nevar risināt atrauti vienu no otra. Ko plāno darīt Komisija?
- Līdz 2020. gada martam nākt klajā ar Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030.
- ES piedāvās globālos mērķus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ANO Bioloģiskās daudzveidības konferencē 2020. gada oktobrī.
- Tiks pievērsta uzmanība tam, lai padarītu zaļākas pilsētas un vairotu bioloģisko daudzveidību pilsētvidē.
- Jaunā ilgtspējīgās pārtikas stratēģija “no lauka līdz galdam” ( Farm to Fork) paredz samazināt pesticīdu un minerālmēslu lietošanu lauksaimniecībā.
- ES uzsver Eiropas mežu kvalitātes un platību uzlabošanas nepieciešamību gan klimata mērķu sasniegšanai, gan veselīgas vides nodrošināšanai.
- Tiks sagatavota jauna ES Mežu stratēģija jaunu mežu stādīšanai un bojāto vai noplicināto mežu atjaunošanai.
Vides organizācija Birdlife International “Zaļo kursu” vērtē ļoti piesardzīgi un uzskata, ka tas fokusēts uz klimata krīzi, taču ir pārāk vājš attiecībā uz dabas daudzveidības un ekosistēmu saglabāšanu. Tā dokumentā nav pieminētas citas ekosistēmas kā tikai meži un ūdeņi, savukārt mežu stratēģijas iezīmētais piedāvājums – mežu platību atjaunošana – pats par sevi neko nerisina, jo tā ietvaros var turpināties plantācijas mežu atbalstīšana. Vēl rūpīgi jāvērtē “Zaļā kursa” apņemšanās lauksaimniecības jomā, jo šobrīd tās ir ļoti neskaidras un vispārīgas.
Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāja Inga Račinska saka: “Šobrīd ir pamats domāt, ka “Zaļais kurss” ir labs solis pareizā virzienā, lai kopīgiem spēkiem apturētu straujo dabas daudzveidības izzušanas procesu. Taču par šīs apņemšanos patieso ietekmi varēsim pārliecināties nākamajā gadā, kad EK nāks klajā jau ar konkrētākām rīcībām šo plānu ieviešanai.”
