ES struktūrfondu investīcijas Latvijā: kas slēpjas aiz Latvijas “zaļā” tēla?

02.02.2016

Klimata pārmaiņas ietekmē mūs jau šobrīd un tas rada neatgriezeniskas sekas gan vidē, gan sabiedrībā, kas ar laiku var radīt neizmērojamus izdevumus nākamajām paaudzēm, pakļaujot tās vēl neapzinātiem riskiem un ierobežojot sabiedrības izaugsmes iespējas. Tādējādi Eiropa šobrīd ir saskārusies ar lieliem izaicinājumiem publisko investīciju jomā, lai līdz 2050.gadam sasniegtu tās nospraustos mērķus – pāreja uz ekonomiku, kas ir brīva no fosilās enerģijas, kas ir balstīta atjaunīgo energoresursu izmantošanā un vispārējā resursu efektīvā izmantošanā. Eiropas Savienības Struktūrfondiem 2014-2020.gada plānošanas periodā (turpmāk tekstā – ES Fondi) 351 miljardu EUR apmērā ir jānodrošina būtiska daļa šo investīciju, it īpaši Centrālajā un Austrumeiropā, kur ES Fondi veido lielāko daļu no publiskajām investīcijām infrastruktūrā.

CEE Bankwatch Network veiktais pētījums atklāj, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis tikai 7% no 178 miljardiem eiro ES Fondu tērēs, lai veicinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu, energoefektivitāti un pāreju uz tīru enerģiju. Dalībvalstis klimata integrēto pieeju ES Fondos ir veikušas pavirši un investīciju ieguldījums pārejā uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku ir nebūtisks. Klimata integrētā pieeja ir nostiprināta ES Fondus reglamentējošos normatīvajos aktos un tā paredz, ka ietekme uz klimata pārmaiņām ir jāizvērtē un jāņem vērā visās investīciju jomās, ne tikai tajās, kas tiešā veidā atstāj ietekmi uz klimatu.
 
Arī Latvija nav pacentusies, lai ilgtspējības un ietekmes uz klimata pārmaiņām apsvērumi tiktu ņemti vērā visos projektos un pasākumos, kas saņems ES Fondu atbalstu laikā no 2014. līdz 2020.gadam – kopumā 4,5 miljardi eiro.
 
Piemēram, statistikas dati liecina, ka atjaunīgo energoresursu daļa kopējā enerģijas galapatēriņā ir 37% (Eurotst, 2013) un prognozes liecina, ka Latvijas sasniegs mērķi – līdz 2020.gadam palielināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu 40% apmērā no enerģijas galapatēriņa. Ar šiem rādītājiem Latvijas atrodas otrajā vietā Eiropā. Tikai Zviedrijā ir lielāks atjaunīgo energoresursu patēriņš – vairāk kā puse no enerģijas galapatēriņa. Lai arī atjaunīgo energoresursu izmantošanas pieaugums izklausās pēc pozitīvas tendences, tomēr pastāv daži riski. Latvija lepojas ar to, ka ir viena no mežainākajām valstīm Eiropā – vairāk kā 50% no teritorijas klāj meži. Ar to arī ir izskaidrojams, ka enerģijas ražošanā 82% no visiem atjaunīgajiem energoresursiem ir biomasa, no kuras 98% ir kurināmā koksne (Centrālās Statistikas pārvalde, 2013). Arī ES Fondu investīcijas 26.6 miljonu eiro ampērā atbalstīs tikai biomasas izmantošanu, atstājot saules un vēja enerģiju bez jebkāda atbalsta.
 

Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam norāda uz risku, ka atjaunīgo energoresursu izmantošana, ar to saprotot kurināmās koksnes izmantošanu, var intensificēt mežsaimniecību, kas atstāj negatīvu ietekmi uz dabas daudzveidību un apdraud dabīgu mežu veidošanos un saglabāšanos. Turklāt Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš norāda, ka problēmas var radīt arī tas, ka jebkādas infrastruktūras attīstība Latvijā notiek galvenokārt uz valsts mežu rēķina un atmežošanas radītās emisijas varēsim kompensēt tikai ar meža ieaudzēšanu. Pašreiz atmežošana rada aptuveni 50 reizes lielākas emisijas nekā meža ieaudzēšanas radītā CO2 piesaiste.

Vairāk par ES Fondu investīcijām energoefektivitātes pasākumos un transporta sektorā un to ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību un klimatu var atrast šeit (angļu valodā).

Papildu informācija: CEE Bankwatch Network pētījums “Climate`s Enfants Terribles. How New Member States’ Misguided Use of EU Funds is holding back Europe`s Clean Energy Transition”

Juris Dilba
Latvijas Zaļā Kustība / CEE Banwatch Network