2015.gada ligzdošanas sezonā, līdz ar tiešsaistes kameru izvietošanas pie melnā stārķa, lielā dumpja un zivjērgļa ligzdas, Latvijas Dabas fonds kameru izvietoja arī pie jūras ērgļu (Haliaeetus albicilla) ligzdas. Pēc dažādiem dramatiskiem notikumiem, jūras ērgļu ligzdošana norisinājās veiksmīgi, ligzdā izaugot jūras ērglim Durbertam, kas vēlāk pēc analīžu veikšanas atklāja savu patieso dzimumu un kļuva par Durbertīni. No visām ar tiešsaistes kameru aprīkotājām aizsargājamo putnu ligzdām, jūras ērgļu ligzda vērotāju vidū bija vispopulārākā, sasniedzot 7 miljonus skatījumu. Lai jūras ērgļu mīļotājiem atgādinātu par svarīgākajiem notikumiem ligzdā, esam sagatavojuši īsfilmu par mazo ērglēnu un viņa ģimeni. Skatieties un priecājieties! Paldies Lex van Drongelen un Jelle Lips no Nīderlandes, kuri veica šo darbu savā prakses laikā Latvijas Dabas fondā.
Arī šogad aicinām sekot līdzi notikumiem gan šajā jūras ērgļu ligzdā, gan drīzumā arī citās aizsargājamo putnu ligzdās: http://dabasdati.lv/lv/kameras2016
Par jūras ērgļu ligzdu:
Ar tiešsaistes kameru aprīkotā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja ļoti sekmīgi – tā bija viena no četrām šai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi.
2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, - līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.
Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.
Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē.
Februāra pirmajā pusē varam vērot, kā abi pāra putni nododas ligzdas būvēšanas darbiem. Šīs ligzdas mātīte Durbe ir gredzenota – uz tās labās kājas ir gredzens ar krāsu kombināciju „zils virs balta”, kas nozīmē, ka šis putns ir gredzenots Igaunijā. Uz kreisās kājas ir gredzens K404 ar krāsu kombināciju „zils virs sarkana”. Igauņu kolēģi ziņo, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa Roberta izcelsme mums nav zināma, jo putns nav gredzenots.
Ligzdā tika izdētas divas olas (9. un 12. martā). 18. martā vārna izēd vienu no olām, jo ligzda bija atstāta bez uzraudzības pārāk ilgu laiku. Mazulis no pirmās olas izšķīlās 15. aprīļa naktī un tika pie vārda Durberts. 5. oktobrī tika saņemti DNS analīžu rezultāti, kuros oficiāli konstatēts, ka Durberts ir mātīte - tātad Durberta.
Tiešraidi no jūras ērgļu ligzdas 2015. gadā nodrošināja Latvijas Dabas fonds.
