12. decembrī vairāk nekā 70 pasaules valstu vadītāji tiešsaistē pulcējās klimata pārmaiņām veltītajā Klimata ambīciju samits 2020 jeb Sprintā uz Glāzgovu un vienojās par ES mēroga mērķi 2030. gadam - samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 %, salīdzinot ar 1990. gadu. Pasākums tika rīkots, lai sagatavotos COP26 (ANO klimata pārmaiņu konference) 2021. gada novembrī, un tas norisinājās Parīzes nolīguma piektajā gadadienā. Klimata ambīciju samits 2020 ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs (António Manuel de Oliveira Guterres) uzsvēra - pēdējo piecu gadu laikā veiktie pasākumi klimata krīzes risināšanā nav bijuši pietiekami.
Ambiciozos klimata mērķus atbalstīja ES lielvalstis, tostarp Francija un Vācija, kā arī daudzi lielākie uzņēmumi, taču tiem pretojās daļa austrumu dalībvalstu, kuras enerģijas ziņā joprojām ir atkarīgas no oglēm. Saistībā ar Parīzes klimata nolīgumu ES ir apņēmusies līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti. Tomēr pašreizējais starpposma mērķis 2030. gadam (CO2 emisiju samazinājums par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu) nav pietiekams, lai sasniegtu ambiciozo mērķi, tāpēc Eiropas Komisija ierosināja līdz 2030. gadam sasniegt vismaz 55 %. Pret šādu mudinājumu iebilda vairākas Austrumeiropas valstis, piemēram, Polija, kura joprojām ir ļoti atkarīga no fosilā kurināmā un atsakās uzņemties oglekļa neitralitāti.
"Kolektīvais mērķis"
Iepriekš oktobrī tikšanās laikā Briselē ES arī apstiprināja, ka līdz 2030. gadam noteiktais emisiju samazināšanas mērķis tiks sasniegts “kolektīvi” ES līmenī, ļaujot dažām valstīm mērķi pārsniegt, ja citas to nesasniedz. Tas varētu palīdzēt pārliecināt Čehiju, kuras vadītāji paziņoja, ka tā varētu atbalstīt ES mēroga 55 % emisiju samazinājumu līdz 2030. gadam, taču tā nevar sasniegt šo mērķi valsts līmenī. Savukārt pirms samita Čehijas amatpersonas norādīja, ka Prāga ir gatava atbalstīt 55 % mērķi, ja vien Eiropas Komisija neaizkavē valdības plānus atbalstīt jaunu kodolreaktoru būvniecību.
11. decembri ES līderi pavadīja garās debatēs, lai pieņemtu 55 % samazināšanas lēmumu. Jaunais mērķis prasīs Eiropas ekonomikas pārveidošanu visās nozarēs. Brisele līdz nākamajam jūnijam uzsāks likumdošanas priekšlikumu izstrādi, sākot no valstu emisiju samazināšanas un atjaunojamo enerģijas avotu mērķiem un beidzot ar CO2 standartiem automašīnām, enerģijas nodokļiem un mežsaimniecībai.
Eiropas Parlaments uzskata, ka 55 % mērķis ir nepietiekams un notiek sarunas par 60% mērķi.
Latvijas uzdevumi SEG emisiju samazināšanā būtu tādu investīciju virzība un vadība, kas risinātu novecojušā dzīvojamā fonda problemātiku, transporta un zemkopības sektoru lielo fosilo degvielu patēriņu un ārējās fosilās energoatkarības straujo samazināšanu, proti, ar efektīvu un ilgtspējīgu energoresursu lietošanu saistītus jautājumus.
Klimata ambīciju samits 2020 norise
Augstākā līmeņa sanāksme, kuru organizēja Lielbritānija, Francija, Itālija un Čīle, norisinājās tiešsaistē - politiķi un korporāciju pārstāvji bija sagatavojuši vairāk nekā 100 īsus videoklipus.
Lielākā uzmanība Klimata ambīciju samitā 2020 tika pievērsta Ķīnas līderim Sji Dzjiņpinam (Xi Jinping), kurš septembrī pārsteidza pasauli ar paziņojumu samazināt oglekļa piesārņojumu no pasaules tā augstākā radītāja līdz neto nullei pirms 2060. gada. Savā video ziņojumā Dzjiņpins apņēmās no 2005. gada par 65 % samazināt oglekļa dioksīda emisijas uz IKP vienību, par 25 % palielināt nefosilā kurināmā daļu primārās enerģijas izmantošanā, palielināt valsts mežu krājumus salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni, palielināt kopējās saules un vēja enerģijas saražošanu, pārsniedzot 1,2 miljardus kilovatu. Klimata aktīvisti cerēja, ka Ķīnas līderis apņemsies sasniegt maksimālo emisiju līmeni līdz 2025. gadam, ko viņš diemžēl nedarīja. Klimata eksperti uzskata, ka Ķīna ir spērusi soli uz priekšu, taču tie nav pietiekami.
ASV, kas ir otra lielākā gaisa piesārņotāja pasaulē, pasākumā nepiedalījās, jo tās prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) novembra sākumā paziņoja par valsts izstāšanos no ANO Parīzes klimata līguma. ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens (Joe Biden), kas darbu uzsāks 2021. gada janvāra izskaņā, ASV atjaunosies Parīzes klimata līguma dalībvalstu sarakstā.
Apvienotā Karaliste apsolīja paaugstināt valsts emisiju samazinājumu 2030. gadam līdz 68 procentiem un īstenot zaļo rūpniecības stratēģiju, kas, kā izteicās Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons (Boris Johnson), ļautu valstij kļūt par "vēja Saūdu Arābiju".
Argentīna paziņoja, ka plāno neto nulles emisijas mērķus sasniegt līdz 2050. gadam. Indija uzsvēra savus sasniegumus atjaunojamās enerģijas jomā, neuzņemoties saistības ar augstākiem emisiju samazinājumiem nākamajos gados. Kanāda solīja paaugstināt 2030. gada emisiju mērķi un palielināt oglekļa cenas. Tā ir visbūtiskākā apņemšanās, kādu Kanāda jebkad ir uzņēmusies. Japāna un Dienvidkoreja solīja uzlabot saistības klimata jomā nākamgad.
Pakistāna, kas nav G-20 dalībvalsts, bet ir nozīmīga ogļu kurināmā izmantotāja, pārtrauks ogļu spēkstaciju darbību un līdz 2030. gadam palielinās tīras enerģijas daļu līdz 60 procentiem. To samitā norādīja Pakistānas premjerministrs Imrans Hans (Imran Khan).
Krievija, Brazīlija, Saūda Arābija un Austrālija Klimata ambīciju samitā 2020 nepiedalījās, jo tas bija atvērts tikai valstīm, kas sola būtiskas jaunas klimata saistības.
2020. gadam bija jābūt tam brīdim, kad bagātās valstis sasniedz savu atbalsta solījumu, nodrošinot to 100 miljardu ASV dolāru apmērā gadā. Taču tas diemžēl nenotiks un pasākumā netika dzirdētas jaunas finansēšanas saistības. Tikai vienā no retajiem piedāvājumiem Itālija solīja 30 miljonus eiro ANO adaptācijas fondam.
"Tas ir pārsteidzoši, cik daudz valstu joprojām nepiedalās, ja steidzamība risināt klimata jautājumus nav bijusi vēl skaidrāka. COVID-19, iespējams, ir ieņēmis ziņu virsrakstus, bet 2020. gadā visā pasaulē strauji turpinās plūdi, viesuļvētras un sausums," sacīja ideju laboratorijas Power Shift Africa direktors Mohameds Adovs (Mohamed Adow).
Ar Klimata ambīciju samita 2020 programmu un dalībniekiem iespējams iepazīties šeit.
Klimata ambīciju samita 2020 video ieraksts pieejams šeit.
Ekrānšāviņš no Klimata ambīciju samita 2020 mājaslapas: tajā ir pieejami visu dalībnieku ziņojumu ieraksti.
Eiropas klimata samits - virtuālā dziļā niršana 15. decembrī
15. decembrī ikviens ir aicināts piedalīties bezmaksas tiešsaistes konferencē Eiropas klimata samits - virtuālā dziļā niršana, kurā pasaules vadošie klimata un enerģētikas speciālisti analizēs galvenos notikumus oglekļa tirgos un emisiju tirdzniecībā, videi draudzīgā atveseļošanā un finansēs, rūpniecības dekarbonizācijā un pārejā uz zaļāku enerģiju.
Konference Eiropas klimata samits - virtuālā dziļā niršana sniedz iespēju sazināties ar dažādiem ekspertiem par to, kā klimata pārmaiņas ietekmē uzņēmējdarbību, kādas ir galvenās problēmas un kādi risinājumi būtu jāīsteno klimata pārmaiņu kontekstā. Konferencē būs iespējams sazināties un debatēt ar klimata līderiem visā pasaulē.
Pieteikties un uzzināt vairāk iespējams šeit.
Izmantotie resursi:
https://www.politico.eu/article/un-chief-complains-that-far-from-enough-being-done-on-climate/
https://www.politico.eu/article/eu-leaders-agree-to-cut-emissions-55-percent-by-2030/
