Biedrība “Ekodizaina kompetences centrs”, Latvijas Dabas fonds, Latvijas Permakultūras biedrība, Latvijas Biškopības biedrība, biedrība “Baltijas Krasti” un Vides konsultatīvā padome vairākām Latvijas atbildīgajām amatpersonām nosūtījušas atklāto vēstuli, kurā aicina spert noteiktākus soļus, lai samazinātu pesticīdu lietošanu. Latvijai noteikti ir jāatbalsta Eiropas Komisijas jaunā regula pesticīdu lietošanas samazināšanai, kas nāks klajā jūnijā, uzsver organizācijas.
Šovasar ikvienai Eiropas Savienības valstij būs jāizvēlas sava pozīcija un jāsniedz komentāri par ierosināto regulu. "Lai novērstu bioloģiskās daudzveidības izzušanu un sabiedrības veselības lejupslīdi, un nodrošinātu ilgtspējīgu veselīgas pārtikas ražošanu, mums ir steidzami nepieciešami daudz vērienīgāki pasākumi pesticīdu lietošanas un risku samazināšanai. Pret pesticīdiem ir jāizturas kā pret kaitīgām vielām un jāuzlabo ar tiem saistītais normatīvais regulējums,” vēstulē raksta vides un dabas organizācijas.
Latvijā pesticīdi jeb sintētiskie augu aizsardzības līdzekļi ir klātesoši visur, arī vietās, kur lauksaimniecības intensitāte ir ļoti zema vai nav klātesoša. "2020. gadā mēs piedalījāmies starptautiskā projektā INSIGNIA, kura ietvaros no maija līdz septembrim monitorējām 9 dravas novietnes. Katrā dravā bija divas bišu saimes; dravas bija izvietotas dažādos punktos, raugoties, lai tiktu aptverti visi Latvijas reģioni. Ik pa divām nedēļām mēs ņēmām paraugus no stropiem – katrā bišu saimes ligzdā bija ievietota ApiStrip plāksne – izsakoties vienkāršoti, tās galvenā funkcija ir piesaistīt pesticīdus, kas nonāk medus bites ligzdā. Pesticīdus mēs atradām pilnīgi visās saimēs. Sešas no deviņām dravas novietnēm atradās konvencionālās lauksaimniecības teritorijās, tur situācija bija sliktāka kā trijās, kas izvietotas savvaļas teritorijās. Tur vairāk novērojām tādu vielu klātbūtni, kas tikušas lietotas vēsturiski, bet šobrīd aizliegtas. Tas ļauj izdarīt secinājumu, ka dabā pesticīdi saglabājas ļoti ilgi pat pēc to lietošanas beigām," stāsta Latvijas Biškopības biedrības valdes loceklis Valters Brusbārdis.
Šis stāsts labi atmasko trīs mītus, kuri saistāmi ar pesticīdu lietošanu. Pirmais vēsta, ka mūsdienu pesticīdi “nav pārāk kaitīgi un nogalina tikai sliktos”. Diemžēl tā nav taisnība, jo pesticīdiem nepiemīt šāda inteliģence atšķirt kaitēkli no nekaitīgā organisma. Otrais mīts baro cerību, ka “pesticīdi izgaist, līdz ko tiek izsmidzināti” - tie izdara savu darbu un pazūd. Arī tā nav taisnība - ļoti daudzi no pesticīdiem ir ļoti noturīgi un dabā saglabājas vēl ilgu laiku pēc to izsmidzināšanas vai izkaisīšanas. Trešais mīts stāsta, ka “pesticīdi paliek tieši tur, kur tiek izsmidzināti”. Diemžēl arī tā nav taisnība, jo pesticīdi izplatās - ar putekļu, vēja un ūdens palīdzību tie nokļūst visdažādākajās vietās tālu no lauka, kur tie izmantoti.
Pesticīdu lietošanu nopietni apdraud bioloģisko daudzveidību, kas savukārt nozīmē, ka mūsu pārtika, iztika, veselība un vide ir pakļauta nopietnam apdraudējumam. Pēdējo 30 gadu laikā esam zaudējuši būtisku kukaiņu populācijas daļu ,, to apliecina ļoti plaši citēts pētījums, kas 2017. gadā tika publicēts par 75% kukaiņu apjoma samazināšanos aizsargājamā teritorijā Vācijā. “Katrs no mums, kas ilgāku laiku brauc ar automašīnu, zina, ka pēc garāka ceļojuma agrāk priekšējais stikls un numurzīme bija daudz vairāk aizķēpāta ar notriektiem kukaiņiem,” atgādina Elgars Felcis, Permakultūras biedrības vadītājs.
Apdraudētas arī citas organismu grupas, tai skaitā ūdens vides organismi un putni. Dažādas pesticīdu atliekvielas ir nopietni kaitējušas augsnē sastopamajiem dzīvajiem organismiem, kuri ir tās auglības pamatā. Ja runājam par pesticīdu ietekmi uz cilvēku veselību, arvien vairāk zinātnisko pētījumu apliecina, ka pastāv spēcīga saikne starp pesticīdiem un ļaundabīgiem audzējiem, kā arī smadzeņu un nervu sistēmas bojājumiem, kas izraisa tādas kaites kā Pārkinsona slimība .
“Dabas daudzveidības krīze nav “kaut kur tur ārā”. No dabas daudzveidības ir atkarīga gan mūsu, gan mūsu bērnu nākotne,” atzīmē Andrejs Briedis, Latvijas dabas fonda vadītājs, “Pesticīdu izmantošana un ķīmiskā lauksaimniecība ir viens no dabas daudzveidības samazināšanās cēloņiem. Lai gan Latvijā pagaidām trūkst ilgtermiņa pētījumu par pesticīdu ietekmi uz dabu, nopietnu satraukumu mums rada lauku putnu indeksa samazināšanās, kas novērojama kopš 2015. gada. Eiropā ir pienācis laiks no runām par pesticīdu kaitīgumu pāriet pie rīcības, lai pēc iespējas ātrāk atteiktos no pesticīdu izmantošanas.”
Jaunā Eiropas Komisijas regula aizvietos 2009. gada Ilgtspējīgas pesticīdu lietošanas direktīvu, kuras mērķi bija panākt, ka sintētiskos pesticīdus izmanto tikai tad, ja tā ir vienīgā iespēja. Diemžēl vairums Eiropas Savienības valstu šo direktīvu pilnībā neieviesa, tādēļ tās ietekme bija ierobežota. Organizācijas ar nožēlu atzīst, ka vēl joprojām lauksaimniecībā pesticīdi ir pirmā izvēle augu aizsardzībā, kopējais izmantoto pesticīdu apjoms nav būtiski mazinājies un 55 toksiskākie pesticīdi, kuru izmantošana jau sen bija jāpārtrauc, joprojām tiek lietoti.
Organizācijas aicina atbildīgās institūcijas nekavējoties izņemt no tirgus visus īpaši bīstamos pesticīdus, uzlabot ierosinātos tiesību aktus par pesticīdu lietošanas samazināšanu, atbalstīt pakāpenisku, taču pilnīgu pesticīdu lietošanas aizliegumu, ko Eiropas pilsoņu iniciatīvā "Glābiet bites un lauksaimniekus" pieprasa 1,2 miljoni ES pilsoņu, un ko parakstījuši arī 7000 Latvijas pilsoņi, kā arī sniedz virkni citu priekšlikumu.
“Mēs aicinām jūs nodrošināt, ka Latvija dara visu iespējamo, lai atjaunotu bioloģisko daudzveidību un novērstu kaitējumu cilvēku veselībai, ūdenim un apkārtējai videi, kā arī lai atalgotu lauksaimniekus par darbu saskaņā ar dabu un nodrošinātu taisnīgas cenas veselīgai pārtikai,” vēstulē raksta organizāciju pārstāvji.
