Latvijas simtgades gads iezīmējās gan ar dažādiem svētkiem un dzīrēm, gan arī ar to, ka pasaulē arvien vairāk cilvēku, lēmumu pieņēmēju un politiķu saprot, ka ekosistēmu saglabāšana un dabas aizsardzība vairs jautājums, ko var izvēlēties darīt vai tomēr atlikt uz kādu citu laiku. Klimata pārmaiņas un dabas iznīcināšana ir novedusi planētu līdz tās izturības robežai, un mēs to izjūtam ne vairs kādā nenoteiktā nākotnē, bet uz savas ādas – arvien biežāk notiek dabas katastrofas, un arī Latvijā vērojam neparastus laikapstākļus.
Gada noslēgumā notikusī Apvienoto Nāciju klimata izmaiņu konferencē COP 24 Katovicē valstu līderī smagās pārrunās pieņēma kopējas vadlīnijas Parīzes vienošanās ieviešanai, taču tagad lielākais darbs ir jāizdara katram savā valstī, lai nākamo 12 gadu laikā uz pusi samazinātu oglekļa emisijas. Decembrī sperti arī citi videi nozīmīgi soļi – Latvijā Saeimas Tautsaimniecības komisija vienojās aicināt parlamentu turpināt darbu pie grozījumiem iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Tas nozīmē, ka mums varbūt tomēr būs iespēja nodot izmantoto iepakojumu – tā kā to dara citās Eiropas valstīs. Savukārt Eiropas Savienībā nupat panākta vienošanās par plastmasas direktīvu, kas paredz vairāku gadu laikā aizliegt vienreizējos plastmasas iepakojumus un paplašināt ražotāju atbildību.
Latvijas Dabas fonds apkopojis iezīmīgus un atcerēšanās vērtus notikumus, kas šogad saistīti ar dabas aizsardzību Latvijā.
13. Saeimas vēlēšanas
Politikas analītiķi atzīst, ka šīs Saeimas vēlēšanas bija atšķirīgas no iepriekšējo gadu samērā prognozējamajām politiskajām cīņām – bija jaunas partijas, citādāka priekšvēlēšanu cīņa un retorika, arī Saeimā ievēlēto spēku samēri atgādināja 90. gadu beigu sadrumstalotību. Mēs, savukārt, varam norādīt, ka pirmo reizi politisko partiju programmās, tiesa, ne visās, tik izvērsti aplūkotas vides un dabas aizsardzības tēmas, pausta partiju pozīcija un pat izvirzīti ar dabas aizsardzību un klimata pārmaiņām saistīti mērķi. Noteiktām tēmām, piemēram, mežiem, atsevišķas partijas veltījušas veselas sadaļas savās programmās, kurās izklāsta savu redzējumu un plānus. Vai solījumi rezultēsies darbos? Jau politisko debašu procesā varēja redzēt, ka partiju pārstāvju paustais un programmās ierakstītais atšķiras, savukārt tad, kad runa jau ir par valdības veidošanu, vides un dabas jautājumi ir pastumti pavisam malā. Nākamajos četros gados daudz ko noteiks tas, kādas partijas pārstāvji vadīs Vides un reģionālās attīstības un Zemkopības ministrijas, un šo partiju darbiem arī īpaši rūpīgi sekosim, atgādinot par programmās solīto.
Lauku attīstības nākotne – kur daba?
2018. gada vasarā Eiropas Komisija publicēja regulas piedāvājumu, kas noteiks lauksaimniecībai un lauku attīstībai plānotās naudas izmantošanu pēc 2020. gada. Jāatzīst, ka salīdzinājumā ar iepriekš pieredzētajām Kopējās lauksaimniecības politikas reformas reizēm, šoreiz Eiropas Komisijas piedāvājumu nevar saukt par kardinālu soli videi un dabas daudzveidībai labvēlīgā virzienā. Lai gan virsrakstu līmenī viss šķiet kārtībā, tomēr jāatceras, ka šis ir tikai sarunu sākumposms un līdzšinējā pieredze rāda, ka pēc sarunām ar Eiropas Padomi un Eiropas Parlamentu zaļās ieceres kļūst daudz nemanāmākas.
Tomēr izšķirīga nozīme Latvijas lauku politikas, reģionālās attīstības un dabas aizsardzības ieviešanā būs tam, kādus pasākumus mūsu Lauku attīstības programmā (kas nākotnē pārtaps par Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu) paredzēs Zemkopības ministrija. EK ir spērusi pirmos soļus Lauku attīstības programmas plānošanā, un mēs ceram, ka 2019. gadā Zemkopības Ministrija uzsāks atvērtu diskusiju ar sabiedrību par Latvijai aktuālajiem lauku attīstības un vides mērķiem saistībā ar Kopējo lauksaimniecības politiku. Ceram, ka dialogā ar sabiedrību izvēlētie pasākumi sniegs patiesu devumu šo mērķu sasniegšanai un Latvijas lauku dzīvotspējas uzlabošanai un būs kas vairāk nekā tikai ielāps zemnieku maciņiem, lai risinātu zemo tiekšmaksājumu līmeni, salīdzinājumā ar citām ES valstīm.
Foto: Shutterstock
Kukaiņu apokalipse un cīņa par bišu aizsardzību Eiropas Savienībā
Šī gada pavasarī Eiropas Savienībā tika aizliegts izmantot bitēm toksiskos pesticīdus – neonikotinoīdus. To varētu uzskatīt par uzvaru bišu labā, taču tas ir bijis tikai viens solis, jo mūsu pārtikas sistēmai tik svarīgos apputeksnētājus apdraud ne tikai šīs grupas pesticīdi. Tāpēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (ESFA) rosinājusi pieņemt jau vairāku gadu garumā izstrādātās “Bišu vadlīnijas”, kuru galvenais mērķis – pirms lietot jebkurus pesticīdus, precīzi izvērtēt riskus bišu veselībai un dzīvībai. Diemžēl gaidītais balsojums Eiropas Komisijā decembrī nenotika, un ir pamats domāt, ka arī nākamajā balsojumā janvārī netiks apsvērta “Bišu vadlīniju” pilnā versija. Tajā pašā laikā zinātnieki norāda, ka kukaiņu skaita samazināšanās visā pasaulē jau varētu būt dēvējama par kukaiņu apokalipsi, un tās ietekme uz mūsu pārtikas sistēmu varētu būt daudz dramatiskāka nekā atsevišķu reto sugu izzušana.
Foto: Pixabay
Gada dzīvotne – dižkoks
Ja vajadzētu izvēlēties vienu dabas elementu, kas simbolizē 2018. gadu, tad tas noteikti būtu liels, vecs koks. Tā gada sākumā Latvijas Dabas fonds par Gada dzīvotni pasludināja dižkoku. Tieši lielie koki ir tie, kas klātienē piedzīvojuši mūsu valsts dibināšanu un ir mūsu saikne gan ar pagātni, gan nākotni. Lielajiem kokiem ir arī milzīga nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā, jo katrs no tiem ir mājvieta daudzām citām sugām – putniem, kukaiņiem, sūnām, ķērpjiem, – ir daudzas sugas, kuras var dzīvot tikai un vienīgi vecos kokos. Tāpēc lielo un veco koku – ne tikai dižkoku – saglabāšana, kopšana un saudzēšana ir tas, ko mēs katrs varam izdarīt, lai palīdzētu dabai.
Dabiskās pļavas – apdraudētas, bet glābjamas
Tas, ka sugu izmiršana uz Latviju neattiecas, ir samērā maldīgs priekšstats. Arī pie mums strauji samazinās atsevišķu dzīvotņu īpatsvars, un līdz ar to zūd mājas daudzām sugām. Viena no apdraudētajām dzīvotnēm ir bioloģiski vērtīgie zālāji jeb dabiskās pļavas. Pērnā gada Dabas skaitīšanas rezultāti apliecināja, ka šīs platības sarūk, un galvenais iemesls – neapsaimniekošana vai nepareiza apsaimniekošana. Latvijas Dabas fonds 2018. gadā īpaši pievērsās dabiskajām pļavām – sākts vērienīgs projekts GrassLIFE, kas veltīts dabisko pļavu atjaunošanai. Lai pievērstu lielāku uzmanību dabiskajām pļavām, kuras šobrīd aizņem tikai 0,7% no Latvijas teritorijas, taču bioloģiskās daudzveidības ziņā var pārspēt pat tropiskos mežus, LDF šogad sāka informatīvu kampaņu par dabisko zālāju nozīmi un vērtību “50x vērtīgāks m2”. Savukārt zālāju atjaunošanai projekta ietvaros sākts ambiciozs eksperiments – izveidots mobilais ganāmpulks, ar kura palīdzību šogad dažādās Latvijas vietās noganīti vairāk nekā 200 ha dabisko pļavu. Darbs turpināsies arī 2019. gadā.
Foto: Kristaps Kalns/GrassLIFE
Mikroliegumi – mazi, bet svarīgi
Šogad diskusijās par dabas aizsardzību un tās ietekmi uz saimniecisko darbību viens no bieži piesauktajiem jēdzieniem bija mikroliegums. Mikroliegumi ir precīzi mērķēts instruments, kas visbiežāk tiek lietots mežos ligzdojošo lielo putnu ligzdvietu aizsardzības nodrošināšanai. Lielākā daļa no Latvijas mikroliegumiem Latvijā atrodas valsts mežos (saskaņā ar Valsts meža dienesta 2016. gada datiem to ir 2307), un tikai aptuveni 4% privātajos, tomēr laiku pa laikam izskan privāto īpašnieku iebildumi pret to veidošanu. Lai gan dabas aizsardzības ziņā sabiedrības intereses tiek noliktas augstāk par privātajām, ir saprotams, ka šī iemesla dēļ ieviestie saimnieciskās darbības aprobežojumi ir adekvāti jākompensē. Tādēļ esam rosinājuši atbildīgās valsts iestādes pārskatīt kompensāciju sistēmu, papildinot to ar iespēju saņemt vienreizēju atlīdzību par negūtajiem ienākumiem. Arī vairākas politiskās partijas mikroliegumu kompensāciju sistēmas pilnveidošanu ir iekļāvušas savās programmās. Pagaidām šis jautājums ir iekustējies tikai sarunu līmenī, taču ceram, ka jaunā valdība ķersies jau pie darbiem.
Foto: Jānis Ķuze
Braku meža stāsts un tā mācība
Ērgļu iedzīvotāji šogad visai Latvijai atgādināja par mūsu izcilo rakstnieku Rūdolfu Blaumani un viņa dzimtajiem “Brakiem”, taču iemesls šoreiz nebija literārais mantojums, bet gan Ērgļu pašvaldības plāns pārdot “Brakiem” pieguļošos mežus, tai skaitā daļu no tiem izciršanai kailcirtē. Pašvaldība argumentēja, ka mežs ir miris, nekopts un pašvaldībai nepieciešama nauda muzeja uzturēšanai, tāpēc jāveic kailcirte. Vietējie iedzīvotāji iestājās par ainavas un kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu, un diskusijā iesaistījās gan Latvijas viedokļu līderi, gan mežu nozare un dabas organizācijas, skaidri norādot – ir iespējami citi meža apsaimniekošanas veidi, kas tik ļoti neizmainītu “Brakiem” līdzās esošo ainavu. Arī LDF eksperti pēc domes opozīcijas aicinājuma devās apsekot strīdīgos meža nogabalus, atrodot tur arī pietiekami nozīmīgas dabas vērtības. “Braku” meža ciršana šobrīd ir atlikta, taču šis gadījums norāda uz dziļāku problēmu – pieņemot lēmumus par meža izciršanu ārpus valsts mežiem, nav procesa, kas ļautu izvērtēt dabas, kultūrvēstures un ainaviskās vērtības konkrētajā teritorijā, un lēmumi šobrīd tiek pieņemti, balstoties vienkāršotā skatījumā tikai uz meža koksnes vērtību.
Braki ziemā. Foto: Braku muzeja fotogalerija
Dabas skaitīšanas otrā sezona
Nenoliedzami nozīmīgākais notikums dabas aizsardzībā Latvijā ir jau otro gadu notiekošā Dabas skaitīšana jeb Eiropas Savienības nozīmes biotopu inventarizācija un to kvalitātes izvērtēšana. Kopumā dabas skaitīšanas otrajā sezonā 250 eksperti apsekojuši 500 tūkstošus hektārus sauszemes, 32 tūkstošus hektārus ezeru, kā arī upes teju 10 tūkstošu kilometru garumā. Anketās atzīmēti 60 000 vērtīgu floras atradumu, tai skaitā jaunas atradnes retiem un aizsargājamiem augiem. Tikmēr Dabas aizsardzības pārvalde, analizējot pirmā gada datus, atzinusi, ka mums ir ļoti maz izcilas kvalitātes meža biotopu, turklāt tie ir ļoti izkaisīti un sadrumstaloti, un tās daudzām no šiem biotopiem atkarīgām sugām ir sliktas ziņas. Nākamajā gadā dabas skaitīšana noslēgsies, un lielākais izaicinājums būs izdarīt secinājumus un iezīmēt dabas aizsardzības nākotni Latvijā.
Aizsargājamā bruņcepuru dzegužpuķe. Foto: LDF
Mazā ērgļa ligzdu uzskaite un kritiskie 10%
Latvijas Dabas fonds jau otro gadu Latvijas mežos apzina mazo ērgļu ligzdas. Aptuveni 45% no visas Eiropas Savienības mazajiem ērgļiem ligzdo Latvijā, tāpēc mums kā šiem putniem īpaši nozīmīgai zemei ir svarīga loma to aizsargāšanā. Šogad atrasts rekordliels skaits ligzdu – 177, taču līdzīgi kā iepriekšējā gadā, aptuveni 10% no visām neaizsargātajām ligzdām apdraud mežistrāde – tā notiek ligzdu tiešā tuvumā, nerēķinoties ar putnu klātbūtni, ligzdas koki ir iezīmēti nociršanai, vai arī mežs nocirsts līdz pat ligzdai. Reģistrēti arī gadījumi, kad ligzdas koks ir nocirsts vai ligzda nogāzta. Tas ir vēl viens rādītājs, kas liecina, ka nepieciešams uzlabot mikroliegumu kompensācijas sistēmu, lai mazais ērglis meža īpašumā būtu nevis meža vērtību pazeminošs faktors, bet gan īpaša dabas vērtība, ar ko lepoties.
Mazā ērgļa cālis. Foto: LDF projekts AQPOM
Dabas projekta sociāli ekonomiskā vērtība – 2 miljoni eiro
Šogad tika pabeigti vērienīgi darbi lielajam dumpim piemērotas dzīves vides atjaunošanā Engures un Papes ezeros – tos ar ES LIFE programmas atbalstu īstenoja Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Pasaules Dabas fondu un Engures ezera dabas parka fondu. Tika uzlabotas ekosistēmu funkcijas abos ezeros, atjaunotas degradētās lielā dumpja dzīves un barošanās vietas, kā arī veikti daudzi citi darbi četru gadu garumā. Projekta noslēgumā tika veikts tā sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējums, un pētnieki secinājuši, ka kopējā paveikto darbu ietekmes vērtība, izsakot naudā, ir vairāk nekā 2 miljoni eiro. Šāds sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējums dabas aizsardzības projektam Latvijā veikts pirmo reizi.
Mazais ūdensaugs smalkā najāda
2006. gadā Ārdava ezerā pie Sauleskalna, pirmo reizi Latvijā tika atklāta visā pasaulē ļoti reta ūdensaugu suga smalkā najāda (Najas tenuissima). Tā ir relikta ūdensaugu suga, kas sastopama tikai īpaši tīros un dzirdos saldūdens ezeros. Šogad smalkā najāda nokļuva uz Latvijas Pasta izdotas pastmarkas, savukārt Sauleskalna apkārtnē LDF izveidoja ceļojošu izstādi par Sauleskalna dabas vērtībām, kā arī novadīja seminārusi par videi draudzīgu ezeru apsaimniekošanu. Smalkā najāda kļuvusi par Sauleskalna apkaimes un Latgales dabas vērtību simbolu, kas parāda gan šī reģiona unikalitāti, gan arī izgaismo vides problēmas, ar ko tas saskaras – pietrūkst videi draudzīgas ezeru apsaimniekošanas un rūpju par dabas vērtībām kopumā.
Dabasdatiem 10
Šogad 10 gadu jubileju atzīmēja dabas novērojumu portāls Dabasdati.lv. Portāla attīstība šo gadu garumā un lielais tajā veikto novērojumu daudzums liecina par to, ka Latvijā ir izveidojusies stabila dabas novērotāju kopiena, kas aizrautīgi dodas dabas pētījumos, tā veidojot Latvijas dabas vērtību datu bāzi, kas pieejama un izmantojama visiem. Visā portāla pastāvēšanas vēsturē tajā reģistrēti vairāk nekā 600 000 novērojumu.
Foto: Ilze Priedniece
