Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte un Latvijas Dabas fonds aicina Latvijas iedzīvotājus iesaistīties dabas vērošanas kampaņā, iesūtot zinātniekiem sezonālo dabas norišu attēlus portālā un lietotnē Dabasdati.lv.
Foto: Ilze Priedniece
Līdz šim 2020. gada ziema un agrais pavasaris ir bijuši siltākie Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Netipiski agri zied lazdas un sniegpulkstenītes – agrā pavasara vēstneši. Atgriezušies arī tādi pirmie migranti kā dzērves un lauku cīruļi.
Pētījumi liecina, ja pavasaris iestājas agri, augu attīstība notiek lēni, tomēr, lai labāk izprastu dabas norises netipisku un neraksturīgu laikapstākļu gadījumā, Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti uzņemt, un iesūtīt dabas attēlus portālā un lietotnē Dabasdati.lv. Piemēram, var sūtīt foto, kuros redzama bērza lapu plaukšana, pirmās pienenes, pirmais ezis, oda kodiens, augļu koku un krāšņumkrūmu kā ceriņi, jasmīni ziedēšana u. c. labi pamanāmas un atpazīstamas norises dabā.
Dabas ritmu jeb fenoloģiskie novērojumi arvien biežāk tiek izmantoti klimata pārmaiņu pētījumos, aprakstot paaugstinātās gaisa temperatūras, nokrišņu režīma izmaiņu ietekmi uz augu un dzīvnieku attīstību. Piemēram, parastās lazdas ziedēšanas sākums Latvijas teritorijā ir mainījies vairāk nekā mēneša intervālā – lazda sāk ziedēt agrāk.
Sabiedrības iesaiste zinātnē (citizen science) ir plaši izplatīta prakse pasaulē, kura, pieaugot iegūto datu apjomam, kļūst arvien populārāka. Fenoloģisko jeb dabas ritmu fiksēšana ir viena no vissenākajām formām, kā sabiedrība iesaistījusies zinātnē.
Detalizēta informācija par reģistrēšanos platformā Dabasdati.lv un novērojumu pievienošanu pieejama šeit.
Viens klikšķis un tu esi palīdzējis zinātniekiem!
Foto: Ilze Priedniece
Kampaņa organizēta ERAF projekta Klimata pārmaiņu ietekme uz fitofenoloģiskajām fāzēm un ar to saistītie riski Baltijas reģionā (1.1.1.2/VIAA/2/18/265) ietvaros.
