Rudens lapu krāšņumu var izbaudīt, dabas un kultūras daudzveidību var atklāt arī mūsu galvaspilsētā, ko iepazina katrs 8. oktobra Urbānās Ainavu tūres Rīgā, Juglas pusē dalībnieks.
Ekspedīcijas dalībnieki ar interesi sekoja šīs tūres vadītājam un izlolotājam Ansim Opmanim, Juglas un dabas pazinējam ar enciklopēdiskām zināšanām.
Pārgājienā apskatījām Hirša villu, iepazinām kultūras un industriālo mantojumu – veco dzelzceļa tiltu, ko kādreiz izmantoja kūdras pārvadāšanai, bet mūsdienās gājēji pa to dodas uz saviem mazdārziņiem. Kāda kundze bija pārsteigta: “Es šeit dzīvoju jau 10 gadus, un tikai tagad uzzināju, ka šeit ir tilts!”
Priecājāmies par skatu uz Ķīšezeru un Jaunciema dabas liegumu, kur vējā līgojās plaši niedrāju lauki, kā arī bija saskatāma ļoti sena pilsētas pļava. Jūlija vidū šeit zied jumstiņu gladiolas. Arī putniem (īpaši lielajam dumpim, pīlēm, lielajam ķīrim, griezei u.c.) šīs dabiskās pļavas un niedrāji ir svarīga dzīves vieta, atzina ornitoloģe Ilze Priedniece un putnu entuziasts Ruslans Matrozis. Vai dabisku pļavu var izveidot kā burkānu lauku? Nevar.
Pa ceļam uz Bābelītes ezeru redzējām tolaik pie-Rīgas vasaras rezidenci - Katrīnas muižu, mākslinieku ciematā mītošos augus – mazo eiforbiju, saulkrēsliņu, klinteni, kas plaši izplatīta pilsētu apstādījumos, Sahalīnas dižsūreni u.c. Manījām arī invazīvo puķu sprigani, kas mitrākās vietās aug plašās audzēs. Zem tām vietējām sugām klājas bēdīgi. Esot pie Bābelītes ezera, uzzinājām, ka pirmās neatkarīgās Latvijas laikā šeit atradās slepena elektrostacija, ko atkāpjoties Otrā pasaules kara laikā, vācu armija uzspridzināja. Bābelīša elektrostacijas trīs pazemes degvielas tvertnes izmantoja līdz pat 1980. gadiem, apkārt bija dzeloņdrāšu žogs, bet teritoriju apsargāja suns, jo padomju varas gados šeit bijusi slepena teritorija. Elektrostacijas drupas nojauca 2017. gada pavasarī. Mūsdienās pie Bābelītes ezera atrodas labiekārtota peldvieta. Kāpas šeit esot nelīdzenas, jo te kādreiz raktas smiltis māju un fabriku būvniecībai. Te dzirdējām dižraibo dzeni un zīlītes. Bābelītes ezera krastā manījām paugurknābja gulbju ģimeni.
Tālākais ceļš gar pilsētas pļavām Juglas promenādes nogāzē, Juglas ezeru un kanālu veda uz Strazdmuižas parku.
Strazdmuižas estrādē muzicēja ukraiņu tradicionālā instrumenta – bandūras – virtuoze Darja Leleko (Ukraina), kura, dziedot un spēlējot ukraiņu dziesmas, līdz sirds dziļumiem aizkustināja ne vienu vien Ainavu tūres dalībnieku. Īpašas sajūtas pārņēma, viņas izpildījumā klausoties latviešu tautas dziesmu “Tumša nakte, zaļe zāle”.
Esam gandarīti arī par sadarbību ar Latvijas Neredzīgo biedrību un arī šīs biedrības pārstāvju dalību Ainavu tūrē, kā arī par sadarbību ar Juglas attīstības biedrību. Tāpat pateicamies SIA “Craft Food” par silto boršču un pampušiem ar ķiplokiem.
Iešanu Ainavu tūrēs finansiāli atbalsta projekts “LIFE GoodWater IP”.
Foto: Aivars Ivbulis
