Vai tiešām Latvija ir 2.zaļākā valsts pasaulē?

25.02.2013

2013.gada 22.februārī Rīgā, Eiropas Savienības mājā notika Brīvības un solidaritātes fonda (BSF) rīkota apaļā galda diskusija "Vai Latvija var kļūt par zaļāko valsti pasaulē?"

Diskusijā piedalījās un uzstājās dažādu nozaru eksperti, atbildīgo valsts un nevalstisko iestāžu pārstāvji, t.sk., Latvijas Dabas fonda pārstāvis biologs Viesturs Lārmanis.


Foto: V.Baroniņa

Diskusija tika balstīta uz pirms gada Jēla universitātes veikto pētījumu, kurā Latvija tika atzīta par 2. zaļāko valsti pasaulē. Diskusijā tika analizēta pētījumā lietotā valsts „zaļuma” sapratne, pētījumā vērā ņemtie un neņemtie „zaļumu” raksturojošie kritēriji, kā arī to atbilstības realitātei.

Diskusijas ievadā ar prezentāciju uzstājās biedrības „homo ecos” pārstāve Madara Peipiņa, skaidrojot Jēla universitātes pētījuma saturu un būtību, kā arī uzsverot pētījuma kvantitatīvo ievirzi – tajā netika analizēti noteiktu kritēriju kvalitāte. Kopumā pētījumā autori salīdzināja 160 valstis pēc 25 kritērijiem un vērā tika ņemti tikai tie dati, kas bija salīdzināmi visās valstīs, līdz ar to vērā netika ņemti daudz būtisku vides aspektu, kas skar, piemēram, atkritumu apsaimniekošanu, jūras piesārņojumu, klimata adaptāciju.

Diskusijā NVO pārstāvji norādīja uz būtiskiem pētījuma trūkumiem un draudiem. Jēla universitātē biodaudzveidība Latvijā ir viens no augstāk novērtētajiem kritērijiem, taču Latvijas Dabas fonda pārstāvis V.Lārmanis pauda bažas par šī kritērija atbilstību patiesībai, atklājot, ka biodaudzveidība Latvijā ir tālu no vēlamās. V.Lārmanis norādīja, ka patiesībā mēs cīnāmies par pēdējo atlikušo „dabas pērļu” saglābšanu, pamatojot to ar konkrētiem datiem - par Natura 2000 teritoriju īpatsvaru Latvijā un ES nozīmes mežu un zālāju biotopu daudzumu.

                                           

Alda Ozola (Latvijas zaļās kustības priekšsēdētāja) norādīja, ka šis pētījums radījis bīstamu situāciju valstī, jo valda uzskats, ka ar vidi viss ir kārtībā un tās uzturēšanā, aizsardzībā, ilgtspējīgā attīstībā nav nepieciešams investēt.

V.Lārmanis arī norādīja - ja mēs vēlamies kļūt par zaļāko valsti pasaulē, katram – uzņēmējiem, iedzīvotājiem, ierēdņiem - jāsāk domāt zaļi un ir jāpopularizē tādi piemēri, kuros apvienojas gan ekonomiskie ieguvumi, gan videi draudzīga rīcība. Tāpat ir svarīgi godīgi apzināties, cik zaļi patiesībā mēs esam. Viņš arī uzskata, ka nav pareizi valstij koncentrēties tikai uz naudas došanu, bet būtu jāpanāk tas, lai, piemēram, lauksaimniekiem būtu saistoši darboties zaļi un viņi sacenstos savā starpā par to, kurš strādātu videi draudzīgāk.

LR Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietniece Ilze Silamiķele piebilda, ka jebkura nozare var būt zaļa, izmantojot pareizās tehnoloģijas un to potenciālu. Piemēram, zemes platības Latvijā netiek pilnībā izmantotas. Tās var sākt pārvaldīt un darīt to zaļi.

LR Ekonomikas ministrijas ministra padomniece Ilona Platonova pastāstīja, ka Latvijas situācijā liela ekonomiska nozīme būtu zaļajai enerģijai, ko pārvērst tieši siltumā, nevis elektroenerģijā. Vietējie energoresursi nodrošina iespēju tieši siltumenerģiju ražot zaļi un ekonomiski izdevīgi. Viņa aicināja visas vides organizācijas iesaistīties diskusijās par šo jautājumu. Kā arī ņemt par piemēru Eiropas labo pieredzi un sabalansēt ekonomiku un cilvēku dzīves kvalitāti.

Ekonomists Jānis Bērziņš minēja, ka šī ir pirmā reize kopš neatkarības atgūšanas Latvijā, kad valsts valdība sāk piedāvāt kādu attīstības plānu. Ja paaugstināsim produktivitāti, tad samazināsies izmaksas un nākotnē zaļas valsts statuss var dot labas pozīcijas eksporta jomā. Diskusijas laikā ekonomists Jānis Bērziņš kliedēja mītu, ka zaļa valsts un ekonomiskā izaugsme ir viena otrai pretrunā. Ja gaiss un ūdens būs tīrāks, tad cilvēki – darbaspēks būs veselāki, dzīvos ilgāk un radīs vairāk vērtību. Turklāt valstij būs mazāk naudas jātērē veselības aprūpei. Tāpat, ja Latvijas zeme būs tīra un tiks apsaimniekota ilgtspējīgi, mūsu lauksaimniekiem būs iespēja ārpus Latvijas produktus pārdot izdevīgāk.

Diskusija notika projekta "Latvijas zaļās tautsaimniecības potenciāls - Ziemeļeiropas prakses izmantošanas iespējas un šķēršļi" ietvaros, ko organizē Brīvības un solidaritātes fonds un atbalsta Ziemeļu ministru padomes birojs Latvijā.