Latvijas vides organizācijas aicina vides ministru gaidāmajā Eiropas Savienības (ES) Vides padomes sēdē paust stingru atbalstu jaunajai regulai par dabas atjaunošanu. Sēdē, kas notiks 20. decembrī, ES valstu vides ministri apspriedīs šī gada jūnijā izstrādāto priekšlikumu jaunai regulai, kas paredz ekosistēmu atjaunošanu visā Eiropas Savienībā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Regulas mērķis ir novērst bioloģiskās daudzveidības zuduma sliktākos scenārijus, kā arī mazināt klimata pārmaiņu negatīvās sekas un veiksmīgāk tām pielāgoties.
Vides organizācijas gan Latvijā, gan visā ES norāda, ka pēc iespējas ātrāk jāpanāk vienošanās par kopējo pieeju, saglabājot uzstādītos mērķus, kādi ir nepieciešami pašreizējās bioloģiskās daudzveidības un klimata krīzes risināšanai, kā arī šo krīžu ietekmes uz sabiedrību un tautsaimniecību mazināšanai. Zinātnieki, uzņēmēji un pilsoniskā sabiedrība Latvijā un visā Eiropā jau ilgstoši pieprasa steidzamu un izlēmīgu rīcību.
Tāpat organizācijas vēlas uzsvērt, ka bioloģiskās daudzveidības zudums un klimata pārmaiņu radītās problēmas ir jārisina saistīti. Regulas par dabas atjaunošanu pieņemšana ir izšķirīgi būtiska, lai izvairītos no ekosistēmu sabrukuma un novērstu klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas sliktākos scenārijus. Atjaunot ES mitrzemes, upes, mežus, zālājus, jūras ekosistēmas, dabai draudzīgu pilsētvidi un sugas, kas tur mājo, ir svarīga un efektīva investīcija mūsu pārtikas drošībā, noturībā pret klimata pārmaiņām, veselībā un sabiedrības labklājībā.
“Regulas ieviešana ir ļoti svarīga arī Latvijai. Tās sekmīga ieviešana varētu apturēt dabas daudzveidības samazināšanos, pasargātu un atjaunotu mūsu dabas vērtības un veicinātu noturību pret klimata pārmaiņām, kā arī palīdzētu Latvijai labāk pildītu saistības, kas izriet no ES kopīgajiem normatīvajiem aktiem,” norāda Latvijas dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis.
Pēdējais Dabas aizsardzības pārvaldes sagatavotais ziņojums Eiropas Komisijai par ES nozīmes aizsargājamo biotopu stāvokli Latvijā rāda skaudru ainu – tikai 10% no īpaši dzīvotnēm ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, 45% stāvoklis ir nelabvēlīgs, un 38% tas ir nelabvēlīgs un turpina pasliktināties. Biotopu direktīva nosaka, ka ES dalībvalstu pienākums ir nodrošināt šo dabas vērtību saglabāšanu un labvēlīgu aizsardzības stāvokli.
Latvijā ir zinātnē un labākajā praksē balstīta, ilga pieredze dabas vērtību atjaunošanā, kuru ir iespējams izmantot un replicēt daudz plašākā mērogā, turklāt Dabas aizsardzības pārvalde jau ir izstrādājusi pamatīgas ES nozīmes biotopu aizsardzības, apsaimniekošanas un atjaunošanas vadlīnijas. Vadlīnijās aprakstītās metodes pārbaudītas un adaptētas Latvijā īstenotajos LIFE programmas projektos kuros ir veikta nosusinātu, degradētu un pat izstrādātu purvu atjaunošana, upju dabiskā tecējuma un upju palieņu atjaunošana, dabisko zālāju atjaunošana, aizsargājamo mežu, piekrastes un citu biotopu atjaunošana.
- Rosinātajā Dabas atjaunošanas regulā iekļautas dažādas dabas atjaunošanas rīcības un mērķi, tai skaitā:
- Plašos mērogos atjaunot un palielināt dabas daudzveidībai nozīmīgās dzīvotnes un uzlabot apstākļus dažādām tajos dzīvojošajām sugām gan sauszemes teritorijās, gan jūrā;
- Apturēt apputeksnētāju populāciju samazināšanos līdz 2030. gadam un palielināt to populācijas tālākajā laika posmā;
- Līdz 2030. gadam apturēt pilsētas zaļo teritoriju izzušanu un tās palielināt vismaz par 5% līdz 2050. gadam;
- Vismaz 10 % no lauksaimniecības zemēm ieviest bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgas saimniekošanas prakses un daudzveidīgus ainavas elementus;
- Atjaunot dabisko mitruma režīmu Eiropas Savienības purvos un mitrājos.
Latvijas vides organizācijas savu nostāju par regulas atbalstu ar sīkākiem komentāriem par tās mērķiem sniegušas vēstulē vides ministram un Ministru prezidentam.
Plašāk ar Regulu par dabas atjaunošanu iespējams iepazīties Eiropas Komisijas sagatavotajās atbildēs uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kā arī Regulas priekšlikuma tekstā.
