Eiropas Komisija (EK) turpina pārkāpumu procedūras pret ES dalībvalstīm par to saistību neievērošanu attiecībā uz ES vides likumdošanu. Oktobra beigās EK turpināja metodisku darbu pie tā, lai panāktu to, ka ES dalībvalstis ievēro ES dabas aizsardzības prasības. EK uzsākusi divas jaunas procedūras (Malta un Rumānija), un turpinājusi divas iepriekš iesāktas lietas (Vācija un Kipra).
https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/inf_20_1687
Oktobrī EK nosūtījusi divas oficiālās brīdinājuma vēstules par dabas likumdošanas neievērošanu: Maltai par nepietiekamu jūras Natura 2000 aizsargājamo teritoriju noteikšanu rifu un jūras alu aizsardzībai, savukārt Rumānijai par nepietiekamu sugu un biotopu aizsardzību dabas aizsardzības plānošanas stadijā. Abām dalībvalstīm dots divu mēnešu termiņš, lai uzlabotu situāciju.
Savukārt divu dalībvalstu pārkāpumu procedūras turpinās, un oktobrī EK nosūtījusi argumentētus atzinumus Vācijai un Kiprai. Vācijai būtiski jāuzlabo tās piemērotie pasākumi sugām bagātu zālāju iznīcināšanas novēršanai Natura 2000 teritorijās, jo īpaši attiecībā uz divām dzīvotnēm, kuru aizsardzības stāvoklis Vācijā ir nelabvēlīgs. Tam par iemeslu ir neilgtspējīga lauksaimniecība aizsargājamās dabas teritorijās, un dzīvotņu platības ir būtiski sarukušas. Kipra nav nodrošinājusi to, ka tās izveidotais Natura 2000 tīkls pietiekami aizsargātu sugas un biotopus. Abām valstīm tiek doti divi mēneši laika, lai atrisinātu situāciju, pretējā gadījumā EK var lemt par lietu nodošanu Eiropas Savienības tiesā.
Kā norāda projekta GrassLIFE vadītāja Latvijas Dabas fondā Inga Račinska: “Mēs ar interesi sekosim līdzi tam, kā attīstīsies Vācijas process par zālāju iznīcināšanu Natura 2000 teritorijās, jo arī Latvijā joprojām notiek zālāju biotopu iznīcināšana, kas ir klajā pretrunā ar ES Dzīvotņu direktīvas nosacījumiem."
Kā ziņojām iepriekš, arī Latvija saņēmusi divus nozīmīgus brīdinājumus no Eiropas Komisijas dabas aizsardzības jomā, 2019. un 2020. gadā. EK datubāzē norādīts, ka abas lietas vēl ir procesā.
1. Latvija 2019. gada novembrī saņēma oficiālo brīdinājuma vēstuli par nepietiekamu ES nozīmes sugu un dzīvotņu aizsardzību, nosakot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000). Latvijai tika doti divi mēneši laika, lai atbildētu uz šo brīdinājumu, tomēr pagaidām tālāka informācija par šo procesu nav pieejama.
https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/EN/INF_19_6304
2. 2020. gada maijā Latvija saņēma oficiālo brīdinājuma vēstuli par nepietiekamu progresu specifisku aizsardzības mērķu un pasākumu noteikšanai ES nozīmes Natura 2000 vietās.
https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/EN/INF_20_859
Oficiālās brīdinājuma vēstules (letter of formal notice) ir pirmais solis EK ierosinātā pārkāpumu procedūrā par ES likumdošanas neizpildi. Pēc to saņemšanas dalībvalstīm parasti tiek doti divi mēneši laika, lai atbildētu uz vēstulē izteiktajiem brīdinājumiem.
Ja EK neapmierina dalībvalsts atbildes un tā secina, ka dalībvalsts neizpilda savas saistības attiecībā uz ES normatīvajiem aktiem, EK var lemt par argumentēta atzinuma (reasoned opinion) nosūtīšanu dalībvalstij, aicinot to informēt EK par soļiem, kurus dalībvalsts spērusi, lai nodrošinātu atbilstību ES likumdošanai. Tāpat kā pēc oficiālās brīdinājuma vēstules saņemšanas, dalībvalstij parasti tiek doti divi mēneši laika, lai atbildētu. Ja arī pēc šo darbību veikšanas dalībvalsts nenodrošina atbilstību ES likumdošanai, tad EK var lemt par lietas iesniegšanu Eiropas Savienības tiesā. Tomēr jānorāda, ka apmēram 95% no visiem gadījumiem, kas tiek izskatīti, līdz tiesai nenonāk un tiek atrisināti jau pirmo divu soļu ietvaros.
Aicinām iepazīties arī ar Latvijas Dabas fonda projekta Zaļais Barometrs ietvarā veiktajiem 2019. gada nozīmīgāko politisko norišu vērojumiem un secinājumiem.
https://ldf.lv/lv/article/zalais-barometrs-dabas-un-vides-jautajumi-politika-julija
https://ldf.lv/lv/article/eiropas-komisija-latvija-nepietiekami-sarga-dzivotnes-un-sugas
Latvijas Dabas fonda projekts Zaļais Barometrs iespējams, pateicoties Aktīvo iedzīvotāju fondam. Aktīvo iedzīvotāju fonds ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu programma, kuras darbībai finansējums piešķirts 15 Eiropas valstīs. Projektu Zaļais Barometrs finansiāli atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. EEZ un Norvēģijas granta apjoms ir 104 800 Eiro. Par projekta Zaļais Barometrs saturu atbild Latvijas Dabas fonds.
