Latvijas Dabas fonda jaunā padome ir ievēlējusi padomes priekšsēdētāju – par to uz nākamo termiņu kļuvis Andrejs Briedis.
Plašākai sabiedrībai Andrejs Briedis noteikti vispirms saistās ar pesticīdu tēmu un bitēm, jo viņš jau daudzus gadus ir viens no Latvijā redzamākajiem ekspertiem, kurš aktīvi skaidro un stāsta, kā pesticīdi kaitē cilvēkiem un dabai un kāpēc to izmantošanu vajadzētu nozīmīgi ierobežot. Taču cīņa ar glifosātu ir tikai viena viņa darba daļa – Andrejs ir lauksaimniecības politikas eksperts – analizē lauksaimniecības politiku, veido atzinumus, piedalās vietējās un starptautiskās sanāksmēs, lai Latvijā un Eiropā veidotu videi un dabai draudzīgu lauksaimniecību.
Par pesticīdiem, vidi un lauksaimniecību Andrejs nerunā tikai no biroja Rīgā, un viņa darbs noris ne tikai pie datora un dokumentiem. Lielu daļu laika Andrejs pavada savā bišu dravā “Priežukalns” Teiču purva pievārtē Mētrienas pagastā – viņš ir bioloģiskais biškopis. Uz “nekurienes malu”, kā šo vietu dēvē jaunākais no Andreja trīs dēliem, ģimene pārcēlās pirms desmit gadiem, atstājot dzimto Rīgu kā mītni laikam ārpus bišu sezonas.
Andrejs Briedis ir izglītojies mežsaimniecībā Ogres Meža tehnikumā un ekonomikā Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Darba gaitas uzsācis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības atbalsta centrā (vēlāk Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā) kā ekonomikas konsultants, vēlāk darbojies kā starptautisko projektu vadītājs, lielākoties strādājot projektos, kas saistīti ar vides un lauksaimniecības mijiedarbību.
Latvijas Dabas fondā darbojas kopš 2012. gada un ir atbildīgs par jautājumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības politiku. Kopš 2014. gada Andrejs ir Latvijas Dabas fonda padomes loceklis.
Pēdējos trīs gadus Latvijas Dabas fonda Padomi vadīja Inga Račinska. Vērtējot šajā amatā pavadīto laiku, Inga saka:
“Runājot par spilgtākajiem notikumiem šajā laika, noteikti jāmin vairāki starptautiska mēroga ziņojumi, kas atzina, ka Latvija nebūt nav tik zaļa kā ticis skandināts pēdējos gados. Tāpat pirmais starptautiskais ziņojums par bioloģiskās daudzveidības situāciju pasaulē skaidri norādīja, ka pasaules dabas daudzveidība ir uz izzušanas sliekšņa. Uz šo ziņojumu fona īpaši spilgti iezīmējās Latvijas meža industrijas lobiju centieni panākt vēl intensīvāku mežistrādi. Tāpat šajā laikā sastapāmies ar to, ko vides organizācijas citās valstīs pieredzējušas jau gadiem – arvien aktīvāku un agresīvāku vides organizāciju nomelnošanu. Jaunajam LDF padomes priekšsēdētājam darba stafeti nododu, apzinoties, ka nākamajos gados atelpa nav gaidāma un dabas interešu aizstāvībai būs jāvelta visi mūsu spēki. Cerību dod tas, ka šobrīd mūsu valsts vadībā ir cilvēki, kuri izprot demokrātijas jēdzienu, valsts konstitucionālo pienākumu aizsargāt vidi un sabiedrības tiesības dzīvot labvēlīgā vidē".
Jaunais padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis norāda:
“Nākamajos gados redzēsim, vai politiķu solījumiem par “zaļāku nākotni” sekos arī reāla rīcība – būs apzinātas Latvijas dabas vērtības un noslēgsies kārtējā Kopējās lauksaimniecības politikas reforma. Līdzšinēja saimniekošana, kad svarīgākais ir bijis hektārs, tonna un kubikmetrs, ir nākusi par labu dažiem, taču mūsu kopējā vērtība – daba – ir palikusi zaudētājos. Rūpēsimies, lai Latvijas Dabas fonds ir gan politiķu, gan sabiedrības “zaļā sirdsapziņa” un radīsim un rādīsim piemērus, kā saimniekošanu var apvienot ar dabas vērtību saudzēšanu un atjaunošanu.”
Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāju ievēl LDF padome. Priekšsēdētāja uzdevums ir vadīt padomes darbu un nodrošināt LDF stratēģijas īstenošanu. Šis amats ir brīvprātīgais darbs, par kuru tā izpildītājs nesaņem atlīdzību.
