Zaļais Barometrs: dabas un vides jautājumi politikā jūlijā

14.08.2019

Zaļais Barometrs: dabas un vides jautājumi politikā jūlijā

Eiropas Komisija sāk pārkāpuma procedūras par Dabas direktīvu neievērošanu

Jūlijā Eiropas Komisija (EK) ir uzsākusi vairākās pārkāpuma procedūras pret dažādām valstīm par Dabas direktīvu neievērošanu. Tas ir līdz šim lielākais pārkāpuma procedūru skaits par dabas jautājumiem, kādu rosinājusi EK – kopumā 14 lietas deviņās valstīs, un tāpēc uzskatāms par ļoti nozīmīgu soli Eiropas Dabas direktīvu ieviešanas nostiprināšanā.

Tā EK aicina Vāciju pastiprināt puķu pļavu aizsardzību un ievērot tās pienākumus saskaņā ar Biotopu direktīvu. Vācija līdz šim nav varējusi apturēt divu pļavu dzīvotņu iznīkšanu – gan zemieņu, gan kalnu siena pļavas. Intensīvās lauksaimniecības dēļ būtiski samazinājušās šo dzīvotņu platības vai tās pilnībā izzudušas. Vācijai divu mēnešu laikā ir jāatbild uz EK paustajām bažām.

Vairākām valstīm – Polijai, Portugālei, Rumānijai un Slovākijai – EK aizrādījusi par Natura 2000 tīkla nepietiekamu ieviešanu. Savukārt Grieķija stāsies Eiropas Kopienu tiesas priekšā par to, ka nespēj nodrošināt pietiekamu dzīvotņu un sugu aizsardzību.

Sīkāka informācija par pārkāpuma procedūrām atrodama šeit.

Foto: Simon Blüthenkranz, pixabay.com

Urzula fon der Leiena un viņas zaļās apņemšanās

Jūlijā, pēc plašām diskusijām jaunajā Eiropas parlamentā, par Eiropas Komisijas prezidenti kļuva Urzula fon der Leiena. Viņas Eiropas Savienības (ES) attīstības vīzija paredz zaļāku Eiropu un aktīvu rīcību klimata un dabas jomā nākamajos piecos gados.
Dokumentā, kurā jaunievēlētā prezidente ir apkopojusi savus iecerētos darba uzdevumus, ir vairākas apņemšanās vides un dabas jomā. Tā fon der Leiena apņemas līdz 2050. gadam Eiropā sasniegt klimata neitralitāti, uzlabojot ES emisiju tirdzniecības sistēmu un ieviešot oglekļa nodokli. Tāpat viņa apsolījusi, ka turpmāk klimata un enerģijas lēmumu pieņemšanai nebūs nepieciešama visu dalībvalstu piekrišana – šāda pieeja nesen pieļāva to, ka četras valstis – Polija, Čehija, Ungārija un Igaunija bloķēja ES klimata neitralitātes apņemšanos.

Līdzās jautājumiem, kas saistīti ar klimatu, fon der Leiena apsolījusi arī citas būtiskas rīcības, tostarp bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2030. gadam, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības izzušanu, kā arī ilgtspējīgas pārtikas stratēģiju “no saimniecības līdz šķīvim”.

Eiropas Parlamenta zaļās grupas pauž atzinību izvirzītajām prioritātēm, taču ir daudz jautājumu par šo priekšlikumu konkrētu izpildi. Tā piemēram, Prezidente piemin to, ka nepieciešami ilgtspējīgas pārtikas un bioloģiskās daudzveidības noteikumi lauksaimniecības politikā, taču tajā pašā laikā nemin, ka nepieciešama 60 miljardus EUR vērtās Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas radikāla reforma, jo tikai tā var novērst tās negatīvo ietekmi uz dabu.

Amatu atstājis Juris Jātnieks

Tikmēr Latvijā bez vadītāja palika nozīmīgākā iestāde, kas nodarbojas ar dabas aizsardzības politikas realizēšanu – Dabas aizsardzības pārvalde. Amatu atstāja tās vadītājs Juris Jātnieks, vienojoties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministru Juri Pūci par darba attiecību pārtraukšanu no 15. jūlija. Jātnieks šo darbu veica kopš 2017. gada jūlija.

Publiski skaidrojumi no VARAM puses par šādu izmaiņu iemesliem nav izskanējuši, savukārt Jātnieka paša atvadu paziņojumā teikts: “Iespējams, ir aprindas, kam var nepatikt mūsu atklātais vēstījums par dabas stāvokli un saglabāšanu, ko paužam publiskajā telpā. Taču uzskatu par savu pienākumu vērst uzmanību uz to, ka dabas vērtību stāvoklis Latvijā nav izcils un samazinās, it īpaši pļavās un mežos.” Tāpat J. Jātnieks uzsver: “Ļoti ceru un ticu, ka pieaugošā inteliģence sabiedrībā, nevalstiskās organizācijas un augtākā Latvijas valsts vadība pievērsīs arvien lielāku uzmanību dabas kapitālam Latvijā, jo tās ir unikālas vērtības, kas zūd un ko cilvēce bieži vien vairs nekad nespēs atgūt un radīt!”.

Par to, kas varētu būt Jātnieka pēctecis vai pēctece DAP vadītāja amatā, šobrīd publiskajā telpā nekāda informācija nav izskanējusi.

Sagatavots Latvijas dabas veselības stāvokļa vērtējums

Viens no šī gada būtiskākajiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumiem dabas aizsardzības jomā tika pabeigts jūlijā, klusi un bez plašas rezonanses. Tā 12. jūlijā ministrija izziņoja, ka ir sagatavots un apstiprināšanai Ministru kabinetā nodots ziņojums par sugu un biotopu stāvokli Latvijā. Šādu ziņojumu pēc vienotām vadlīnijām reizi sešos gados iesniegšanai Eiropas Komisijā sagatavo visas ES dalībvalstis, un tajā izvērtē gan aizsargājamo sugu populāciju lielumu, tām piemērotās dzīvotnes un dzīvotspēju, gan aizsargājamo biotopu aizņemtās platības un kvalitāti.

Saskaņā ar ziņojumu tikai 10% dzīvotņu Latvijā ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī. Vissliktākais vērtējums ir zālājiem, turklāt to stāvoklis turpina pasliktināties, tāpat slikts aizsardzības stāvoklis ir arī mežu biotopiem.

Plašāks Latvijas Dabas fonda komentārs sekos, kad ziņojums būs publiski pieejams.

Turpinās diskusijas par koku ciršanas noteikumu grozījumiem

Jūnijā Zemkopības ministrija atgriezās pie mežu nozares rosinātajiem grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā. Grozījumi paredz samazināt atļauto galvenās cirtes caurmēru priedei, eglei un bērzam, kas faktiski nozīmē iespēju cirst jaunākus un tievākus kokus, tādējādi palielinot cirsmu apjomu Latvijā. Šādi grozījumi pirmo reizi tika rosināti 2017. gadā, kad tie sastapās ar plašu sabiedrības protestu un tika apstādināti.

Par šo grozījumu aktualizēšanu ziņojām jau Zaļā Barometra iepriekšējā izdevumā. Vides organizācijas un VARAM 2019. gada jūnijā atkārtoti sniedza savus iebildumus pret grozījumu projektu uzsverot, ka nepieciešams pilnvērtīgi izvērtēt grozījumu ietekmi uz vidi, un nepieņemt šādas nozīmīgas izmaiņas sasteigti.

Jāsaka, ka līdz šim process patiešām nav bijis sasteigts. Ir notikusi viena Zemkopības ministrijas iniciēta tikšanās ar vides organizācijām, lai apspriestu celtos iebildumus. Vides organizācijas atzinīgi novērtē to, ka šādas sarunas notiek, taču joprojām uzsver, ka ir ļoti būtiski, lai šo noteikumu grozījumu ietekmi uz vidi vērtētu atbilstoši tiem pašiem scenārijiem, pēc kuriem tiek vērtētas citas plānotās ekonomiskās darbības, kā arī turpina uzstāt, ka ir jāņem vērā ne tikai mežu ekonomiskā, bet arī to dabas un ekosistēmu pakalpojumu vērtība.

Paredzams, ka sarunas un diskusijas turpināsies un Latvijas Dabas fonds turpinās iestāties par vispusīgu noteikumu grozījumu ietekmes izvērtēšanu.

Latvijas Dabas fonda “Zaļais Barometrs” sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Zaļā Barometra” saturu atbild Latvijas Dabas fonds.