Zaļo investīciju loma IKP pieauguma veicināšanā – vai tas ņemts vērā Latvijas ANM plānā?

05.05.2021

Šā gada 22. martā klajā nācis Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ziņojums, kurā atzīts, ka zaļās investīcijas vienlaikus rada ieguvumus gan ekonomikai, gan planētai. Ziņojums ir nozīmīgs ar to, ka tajā pirmo reizi ir sniegti neapgāžami pierādījumi, ka investīcijas atjaunojamajā enerģijā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā veicina iekšzemes kopprodukta pieaugumu vairāk nekā ieguldījumi fosilajā kurināmajā un darbībās, kas iznīcina ekosistēmas.

Ziņojuma secinājumi balstīti uz starptautisku organizāciju un universitāšu sadarbības rezultātā iegūtu datu kopu, kas ietver pārskatu par četrdesmit Ziemeļamerikas, Eiropas, Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstu investīcijām no 1991. līdz 2019. gadam. Pētījumā atklāts, ka investīcijas darbībās, kas nerada oglekļa emisijas vai nodrošina oglekļa piesaisti – sākot no nulles emisijas spēkstacijām līdz dabas un ekosistēmu aizsardzībai, atmaksājas ar uzviju. Videi draudzīgā enerģijā (piemēram, saules vai vēja enerģijā) un dabas aizsardzībā ieguldīto investīciju ietekme uz IKP pieaugumu ir par 2-7 reizēm lielāka, salīdzinot ar investīcijām, kas ieguldītas videi nedraudzīgu enerģijas veidu (piemēram, naftas, gāzes un ogļu) izmantošanā un neilgtspējīgās zemes izmantojuma praksēs (piemēram, rūpnieciskajā lauksaimniecībā). Savukārt investīcijas ekosistēmu saglabāšanā piecu gadu laikā atmaksājas, pat septiņkārt pārsniedzot investēto summu.

“Pētījums skaidri parāda –  ja ekonomikas stimulēšanai pēc Covid-19 pandēmijas izvēle tiks izdarīta par labu investīcijām, kas veicina dekarbonizāciju un oglekļa piesaisti ar dabas resursu palīdzību, labums būs ne tikai planētai, bet, visticamāk, tas varētu būt arī lētākais un ātrākais ceļš atpakaļ uz pasaules ekonomisko labklājību,” atzīst SVF zinātniece inovatīvas monetārās un fiskālās politikas prakses jomā Nikoleta Batini (Nicoletta Batini).

Savukārt National Geographic pētnieks un grāmatas “Dabas daba, kāpēc mums vajadzīga savvaļa” (The Nature of Nature, Why We Need the Wild) autors Enriks Sala (Enric Sala) atzīst, ka: “Ir pienācis laiks atbrīvoties no mīta, ka pastāv kompromiss starp ekonomikas izaugsmi, klimata pārmaiņu apturēšanu un dabas iznīcināšanu. Šim SVF ziņojumam vajadzētu iedzīt pēdējo naglu šī mīta zārkā. Mums vairs nav nepieciešami pierādījumi. Mums ir jārīkojas: valdībām jāievieš politika un noteikumi un jāatvēl nepieciešamais finansējums, lai reāli samazinātu oglekļa emisijas un efektīvi aizsargātu un atjaunotu dabu. Uzņēmumiem un privātajam sektoram šīs izmaiņas ir jāatbalsta, veicot tādas investīcijas, ko esam pelnījuši gan mēs paši, gan nākamās paaudzes. Šis SVF ziņojums apliecina, ka labākais veids, kā radīt darba vietas un veicināt ekonomisko izaugsmi, nav turpināt uzņēmējdarbību kā parasti, bet gan ieguldīt videi draudzīgā enerģijā un dabas aizsardzībā.”

Zaļo investīciju lomu starptautisko ekonomisko un sociālo procesu attīstībā uzsver arī organizācijas Campaign for Nature vadītājs Braiens O’Donels (Brian O’Donnell): “Šis SVF ziņojums sniedz papildu pierādījumus tam, ka dabas saglabāšana ir ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks, nevis šķērslis. Investīcijas atjaunojamajā enerģijā un dabas aizsardzībā nav pretrunā ar citām starptautiskās attīstības prioritātēm, piemēram, nabadzības mazināšanu. Tās drīzāk ir galvenais attīstības virzītājspēks, un tas ir būtiski ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai.”

Vai Latvijas ANM iet zaļo investīciju virzienā?

SVF ziņojuma secinājumus par zaļo investīciju lomu IKP pieauguma veicināšanā ir būtiski ņemt vērā arī ekonomiski nozīmīgu politisko lēmumu pieņemšanas procesā Latvijā. Īpaši svarīgi tas ir pašlaik, kad Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai un ekonomikas atveseļošanai tiek atvēlēti nozīmīgi finanšu resursi Atveseļošanas un Noturības Mehānisma (ANM) ietvaros. Pētījuma rezultāti pamato nepieciešamību atbalsta maksājumus ekonomiskās aktivitātes veicināšanai primāri novirzīt zaļās ekonomikas stimulēšanai un dabas aizsardzībai, tādējādi veicinot nodarbinātību un radot jaunas darbavietas zaļajā sektorā, vienlaicīgi palīdzot cīņā ar klimata pārmaiņām. Investīciju izlietojums saskaņā ar SVF ziņojumā noteiktajām prioritātēm ne tikai veicinātu ilgtspējīgas attīstības, energoefektivitātes un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, bet ilgtermiņā pozitīvi atspoguļotos arī valsts IKP pieauguma rādītājos. Politiskie lēmumi būtiski ietekmē arī uzņēmējdarbības attīstības virzienus, un šī ziņojuma rezultāti apliecina, ka uzņēmumi, kas atbildīgi izturas pret ilgtspējas jautājumiem, tuvā nākotnē pavisam noteikti kļūs veiksmīgāki par tiem, kas to nedara.

Aprīlī Latvijas apstiprinātajā ANM plānā, salīdzinot ar tā sākotnējo piedāvājumu, ir panākti vērā ņemami uzlabojumi klimata jautājumos – plānā nav iekļauts strīdīgais atbalsts biometāna izmantošanas attīstībai, bet ir ietvertas vides organizāciju prasītās reformas atjaunīgo resursu veicināšanai, atbalsts elektroauto iegādei uzņēmumiem, investīcijas jaunās elektrouzlādes stacijās, papildus līdzekļi piešķirti mājokļu siltināšanai.

Tomēr vides organizācijas arī uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības aspekts plānā iztrūkst vispār, un var tikai cerēt, ka paredzētie pasākumi, piemēram, plānotās investīcijas meliorācijā, nebūs tādi, kas bioloģiskajai daudzveidībai kaitē.

Šis raksts ir sagatavots projekta "Zaļais Barometrs" ietvaros ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par materiāla saturu atbild projekta “Zaļais Barometrs” īstenotāji.