Putnu tiešraides – kā tās top?

30.04.2021

Ja pēdējā laikā sarunās, sociālajos tīklos un medijos tiek pieminēta Milda vai Čips, tad vairs nav jāpaskaidro, ka netiek apspriests Brīvības piemineklis vai joki par vakcināciju. Tie ir jūras ērgļi - galvenie varoņi Latvijas Dabas fonda nodrošinātajā tiešraidē no ligzdas Durbē, kuras notikumiem jau kopš marta beigām seko līdzi tūkstošiem cilvēku Latvijā un visā pasaulē. Līdz ar milzīgo interesi par Durbes tiešraidi un tās notikumiem, cilvēkiem radušies arī daudzi jautājumi par tiešraidēm, kurus esam šeit apkopojuši. Tāpēc šoreiz ne par aktuālajam norisēm un pasaules slaveno Durbes ligzdu, bet gan par procesiem, kas ir aiz tā visa.

Kas šīs ir par tiešraidēm un kas tās nodrošina?

Tiešraides jau desmito sezonu nodrošina Latvijas Dabas fonds. LDF ir viena no lielākajām dabas aizsardzības organizācijām Latvijā, kas jau 30 gadus strādā sugu un biotopu aizsardzībai Latvijā, veicot praktiskus dabas atjaunošanas darbus. Vienā no projektiem, kas bija veltīts jūras ērgļu un zivjērgļu izpētei, radās ideja pie ligzdām uzstādīt tiešraides kameras. Kameru uzstādīšana pie ligzdām vai dzīvnieku takām ir dabas izpētē nu jau plaši izmantots paņēmiens, taču tiešraides kameras plašākai sabiedrībai Latvijā tolaik vēl nebija pazīstamas. Zinot to, ka pasaulē putnu tiešraides gūst lielu atsaucību, LDF eksperti uzstādīja divas kameras pie jūras ērgļu un zivjērgļu ligzdām. Šādu tiešraižu mērķis ir dot cilvēkiem iespēju iepazīt dabu un vērot tās procesus tik tuvu, kā nekad agrāk tas nav bijis iespējams, kā arī tās dod jaunu informāciju ērgļu pētniekiem un tiek izmantotas zinātniskajā darbā. Desmit gadu laikā Latvijas Dabas fonda tiešraides ir izaugušas gan skaita ziņā, gan tehnoloģiski un to skatījumi sezonas laikā sasniedz vairākus miljonus, turklāt skatītāji ir no visas pasaules.

Zivjērgļi (Pandion haliaetus) Vita un Teo Kurzemē. Ekrānšāviņš no tiešraides kameras pie pāra ligzdas.

Cik maksā tiešraides? No kurienes nāk tiešraižu nodrošināšanas finansējums?

Tiešraižu nodrošināšana ietver gan tehnikas iegādi (iekārtas enerģijas ražošanai un audiovizuālā materiāla iegūšanai un pārraidīšanai), kā arī uzstādīšanu un uzturēšanu. Viena tiešraides sistēma maksā aptuveni 3000-10 000 EUR un galveno lomu izmaksu ziņā spēlē tas, kādu enerģijas ražošanas risinājumu ir nepieciešams izvēlēties. Savukārt uzturēšanas izmaksas ir atkarīgas no tā, vai sistēmām sezonas laikā rodas kādu traucējumi, vai nepieciešams iegādāties jaunas komponentes. Tiešraižu sistēmas tiek izmantotas vairākus gadus pēc kārtas, kamēr vien tās ir tehniski spējīgas nodrošināt augstu kvalitāti. Gandrīz viss finansējums tiešraižu tehnikai nāk no atbalstītāju – privātpersonu vai uzņēmumu ziedojumiem, atsevišķas tiešraides tiek nodrošinātas projektu ietvaros. Savukārt uzstādīšanu un uzturēšanu veic Latvijas Dabas fonda eksperti un brīvprātīgie palīgi, par to nesaņemot atlīdzību. Izņēmums ir atsevišķi projekti, kuru ietvaros ir paredzēts finansējums arī darba veikšanai, kā arī sistēmu projektēšanas un konfigurēšanas darbs, kam LDF ārpakalpojuma veidā piesaista augsti kvalificētu speciālistu. Katras kameras sistēmas uzstādīšana prasa vienu dienu līdz vienu nedēļu ilgu darbu – lielākoties tās atrodas diezgan noslēgtās vietās, dažviet smagais aprīkojums ir jānes pa mežu vairākus kilometrus. Šis ir nekomerciāls ar sabiedrisko atbalstu veidots projekts, kas ir pieejams visai sabiedrībai.

Kas ir tiešraižu projekta vadītājs?

Tiešraižu projekta “tēvs” un attīstītājs ir Latvijas Dabas fonda ornitologs Jānis Ķuze. Jānis ir ērgļu pētnieks, kura tiešais darbs saistīts ar ērgļu izpēti, aizsardzības nodrošināšanu, ligzdu monitoringu, ērgļiem piemērotu barošanās biotopu atjaunošanu. Jānim ir vairāk nekā 20 gadu pieredze dabas aizsardzībā un var droši teikt, ka viņš ir viens no cilvēkiem, kuri Latvijā vislabāk pazīst ērgļus. Šobrīd Jāņa aktuālais projekts saistīts ar mazo ērgļu aizsardzības nodrošināšanu – divas mazo ērgļu ligzdas vērojamas arī tiešraidē.

Tiešraižu projekta vadītājs Jānis Ķuze. Fotogrāfijas autors - Kristaps Kalns.

Kā tiešraidēm tiek nodrošināta elektrība?

Katrai kameru sistēmai elektrība tiek nodrošināta atbilstoši situācijai – parasti tie ir saules paneļi un akumulatori, kā arī (sistēmām, kas tiek darbinātas visu gadu) – metanola degvielas šūnu sistēmas. Vienā vietā - pie Rīgā esošās vistu vanaga ligzdas – ir iespējams pieslēgties elektrības tīklam.

Vai tiešraides kameru uzstādīšana netraucē putniem?

Mēs stingri ievērojam principu – netraucēt putnus ligzdošanas laikā. Kameru sistēmas tiek uzstādītas pirms ligzdošanas – kamēr putni nav atgriezušies no ziemošanas vietām, vai arī mazāk uzturas ligzdā un nav tik jūtīgi pret traucējumiem. Pie jūras ērgļiem, kas ir pret traucējumiem visjutīgākā suga no visām, ko novērojam, strādājam gandrīz tikai naktīs. Pašas kameras ir ļoti mazas un neuzkrītošas. Dažkārt putni uzsēžas uz kameras zara vai arī paknābā kameras sensoru, tātad ir pieņēmuši tās par vides sastāvdaļu.

Vistu vanagi (Accipiter gentilis) perē olas savā ligzdā Rīgā. Ekrānšāviņš no tiešraides kameras pie pāra ligzdas.

Kas dod vārdus tiešraižu putniem?

Putnu tiešraižu neatņemama sastāvdaļa visā pasaulē ir forumi, kuros tik fiksētas norises ligzdā un apspriesti notikumi. Arī Latvijā ir šāds forums, kuru nodrošina dabas novērojumu portāls Dabasdati.lv, savukārt angliski runājošajiem skatītājiem forums pieejams igauņu portālā Looduskalendar. Tradicionāli vārdi putniem tiek izvēlēti forumā – foruma dalībnieki tos atlasa, apspriež un tad nobalso. Foruma moderatori ir pieredzējuši putnu tiešraižu vērotāji, kuri paši nav ornitologi, taču gadu gaitā uzkrājuši pamatīgas zināšanas par putnu uzvedību.

Aprīlī Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar AS "Sadales tīkls" atklāja tiešraidi no balto stārķu (Ciconia ciconia) ligzdas Tukumā. Skatītāji pārim deva vārdus Fāze un Volts.

Kā izvēlas ligzdas, pie kurām uzstādīt kameras?

Kameras visbiežāk tiek uzstādītas pie tā saucamo “lielo ligzdu sugu” putnu ligzdām, ko saimnieki ligzdošanai izmanto daudzus gadus pēc kārtas. Tiek ņemtas vērā iepriekšējo gadu ligzdošanas sekmes, kā arī dažādi tehniski parametri – tas, vai ir iespējams novietot kameru sensorus, nodrošināt datu pārraidi, saražot nepieciešamo enerģijas daudzumu. Parasti arī tiek izvēlētas sugas, kas ir mazāk pazīstamas, tāpēc kameras dod jaunu ieskatu dabas procesos, un, kā redzams šogad Durbes ligzdā, arī pavisam jaunu informāciju pētniekiem. Taču šogad pirmo reizi sadarbībā ar “Sadales tīkls” uzstādījām kameru arī pie šķietami ļoti pazīstamu putnu – balto stārķu ligzdas, kas ļauj arī šos putnus iepazīst citā pietuvinājumā.

Kopš 2020. gada Latvijas Dabas fonds aicina tiešraidē vērot arī zemūdens pasauli Līgatnes upē pie atjaunotā zivju ceļa. Ekrānšāviņš no tiešraides kameras Līgatnes upē.

Ūpis (Bubo bubo) ligzdā Kurzemē lūko pēc medījuma. Ekrānšāviņš no tiešraides kameras pie viņa ligzdas.

Jūras ērgļu (Haliaeetus albicilla) pāris Slīterē - Silva un Slīters. Ekrānšāviņš no tiešraides kameras pie pāra ligzdas.

Slavenā jūras ērgļu (Haliaeetus albicilla) mātīte Milda pucē spalvu. Ekrānšāviņš no tiešraides kameras pie viņas ligzdas Durbē.

Jūras ērgļu (Haliaeetus albicilla) ligzda Durbē. Ekrānšāviņš no tiešraides kameras.