Šogad Latvijas Dabas fonda tiešraides skatītājiem visā pasaulē ļāva ielūkoties deviņās aizsargājamo putnu ligzdās, kā arī zemūdens pasaulē. Šajā sezonā tiešraidēm bija 4,2 miljoni skatījumu visā pasaulē – sākot no Latvijas līdz pat Taizemei. Vispopulārākās tiešraides statusu joprojām saglabā jūras ērgļu ligzda Durbē, bet visvairāk skatījumu piesaistīja tie brīži, kad ligzdās risinājās skatītājus satraucoši notikumi – no ligzdas tika izgrūsts jūras ērgļu mazulis, kas ir tiešraidēs retāk redzēta plēsīgo putnu dzīves daļa.
Latvijas Dabas fonds jau devīto gadu piedāvā skatītājiem tiešraides no vairākām aizsargājamo putnu ligzdām, un, kā jau ierasts, ligzdošana nenotiek visās. Tā šogad ligzdošanas norises varējām vērot piecās no deviņām ligzdām. Četrās no tām – Durbes jūras ērgļu ligzdā, mazā ērgļa ligzdā Zemgalē, vistu vanaga ligzdā Rīgā un melnās klijas ligzdā Kurzemē tika sekmīgi izaudzināti mazuļi. Melnās klijas tiešraide ir īpaša arī ar to, ka tādu LDF nodrošināja pirmo reizi, un vērot melnās klijas dzīvi nepiedāvā neviena cita dabas tiešraide pasaulē.
“Šis gads skatītājiem bija interesantiem novērojumiem bagāts, jo piedzīvojām norises, kas ir pilnīgi dabiskas, bet ne bieži redzamas tiešraidē. Tā, piemēram, spēcīgākie jūras ērgļa mazuļi no ligzdas izgrūda trešo, vājāko, šajā ligzdā šogad salīdzinoši biežāk nekā citkārt vecāki kā barību nesa citu plēsīgo putnu mazuļus. Savukārt mūsu tiešraides zivjērgļu mazuli aiznesa vistu vanags. Jānorāda, ka šādi notikumi ir raksturīgi plēsīgo putnu dzīvei, un mūsu tiešraides rāda dabu tieši tādu, kāda tā ir, lai cik arī nepieņemamas šīs norises mums kādreiz neliktos,” komentē Jānis Ķuze, ornitologs un tiešraižu projekta vadītājs.
Jūras ērgļu ligzdu Durbē varam vērot jau kopš 2015. gada, un jūras ērgļi Milda un Raimis to apdzīvo kopš 2018. gada. Šogad aprīļa otrajā pusē izšķīlās visas trīs izdētās olas. Mazuļiem augot, radās cerība, ka lidspēju varētu sasniegt visi, taču abi vecākie mazuļi bija agresīvi pret jaunāko, līdz 17. maijā tas tika izgrūsts no ligzdas, radot pamatīgu satraukumu tiešraides vērotājiem. Tāpat uz šo ligzdu kā barība tika nesti vēl dzīvi citu plēsīgo putnu mazuļi. Jūras ērgļu jaunie putni Reinis un Malda izlidoja jūlijā.
Veiksmīga ligzdošana bija arī mazo ērgļu ligzdā Zemgalē, kuru varējām vērot jau otro gadu. Interesanti tas, ka šajā ligzdā aprīlī ieradās viens mazo ērgļu pāris, bet vēlāk atlidoja vēl viens tēviņš. Turpmāk ligzdu pārmaiņus apmeklēja abi, līdz ar to mazuļu paternitāte nav skaidri zināma. Taču arī šeit skatītājiem nācās vērot nepatīkamus skatus – mazajiem ērgļiem raksturīgs kainisms pret jaunāko no mazuļiem, un tāpēc šajā ligzdā, kurā izšķīlās divi putni, izdzīvoja tikai vecākais. Dzīvajos palikušais mazulis bija labi apgādāts ar barību, veiksmīgi izauga un izlidoja, pēdējo reizi ligzdas tuvumā redzēts augusta pirmajā pusē.
Šogad kamera bija uzstādīta pie iepriekš nevērotas vistu vanagu ligzdas Rīgā. Tajā tika izdētas četras olas, bet izšķīlās divas. Mazuļi izlidoja jūnijā un regulāri atgriezās ligzdā uz barošanu, tomēr, tuvojoties jūnija beigām, apmeklējumi kļuva arvien retāki.
Šogad pirmo reizi tika nodrošināta tiešraide no melno kliju ligzdas Kurzemē. Pāris sāka ligzdot aprīļa sākumā, bet aprīļa beigās tika izdētas trīs olas. Tās visas pēc mēneša izšķīlās. Visi mazuļi tika veiksmīgi izbaroti un jūlija sākumā pameta ligzdu, lai arī līdz augusta pirmajai pusei turpināja to apmeklēt, lai no pieaugušajiem putniem saņemtu barību. Šie mazuļi auga barības pārpilnībā, un tiešraižu vērotāji piefiksējuši, ka melno kliju ēdienkarte ir ļoti daudzveidīga – tajā bija dažādi grauzēji, arī zivis, čūskas, putni, abinieki un nelieli zvēriņi, turklāt tajā tika pamanītas arī visai interesantas barības vienības – liellopa sirds, kas visticamāk atrasta lopkautuvē, vistu kājiņas, desas ripiņas vai žāvētas gaļas šķēlītes.
Zivjērgļu ligzdā Kurzemē aprīļa sākumā atgriezās skatītāju mīlulis Teo ar partneri Vitu. Vita aprīļa beigās un maija sākumā izdēja trīs olas, 31. maijā izšķīlās vienīgais mazulis. Šajā ligzdā bija interesanti vērot, kā jaunā mātīte guva pieredzi, mācoties barot mazuli ar zivīm, ar kurām to labi apgādāja Teo. Tomēr mazuli izaudzināt neizdevās – 18. jūnijā to aiznesa vistu vanags.
Jūras ērgļu ligzdu Slīterē apmeklēja vairāki jūras ērgļi, arī izveidojās pāris, taču ligzdošana nenotika. Ligzda vērotājiem deva iespēju aplūkot dažādus ciemiņus, tostarp jūras ērgļus no Igaunijas un klinšu ērgli. Arī melno stārķu ligzdā Siguldā un mazo ērgļu ligzdā Zemgalē ligzdošana nenotika. Ūpju ligzdā Kurzemē jau kopš 2018. gada uzturējās tikai tēviņš, kuram arī šogad neizdevās sasaukt mātīti.
Kopš 11. maija ar pārtraukumiem bija vērojama tiešraide no Raķupes nēģu nārstošanas vietas. Šajā gadā ūdens Raķupē bija duļķaināks, tāpēc redzamība bija sliktāka nekā pagājušajā gadā jau pārraides sākumā, līdz ar to šogad iespējas vērot nēģu nārstu bija visai ierobežotas.
Tiešraidēm šogad bija 4,2 miljoni skatījumu visā pasaulē. 45% no visiem skatījumiem bija Latvijā, bet pārējie – no daudzām citām valstīm citur pasaulē. Īpaši daudz mūsu tiešraižu cienītāju ir Polijā, Somijā, Krievijā, Vācijā un Zviedrijā. Visvairāk skatījumu – 60 825 – bija 17. maijā – dienā, kad no ligzdas tika izgrūsts jūras ērgļu mazulis.
Tiešraides kameru darbība tiek nodrošināta, pateicoties sabiedrības atbalstam – tiešraižu kameru skatītāju ziedotājiem. Ziedot tiešraižu atbalstam var šeit, kā arī ar Mobilly aplikācijas starpniecību un ziedojumu kastītēs lielākajos tirdzniecības centros.
4G tīklu, kas nepieciešams augstas kvalitātes tiešraižu pārraidīšanai, nodrošina mūsu atbalstītājs LMT.
Tiešraides kameras darbību pie mazo ērgļu ligzdām nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Valsts Reģionālās attīstības aģentūra.
Tiešraides var skatīties:
