urbanLIFEcircles: Adaptīva sabiedrībā balstīta bioloģiskās daudzveidības pārvaldība pilsētu teritorijās, lai uzlabotu ekosistēmu savienojamību un veselību

Latvijas Dabas fonda aktivitātes:

1. Rīgas pilsētas pļavu atjaunošanas plānu sagatavošana (T.2.5)

• Iesaistot Rīgas apkaimju koordinatorus, noskaidrosim iedzīvotāju viedokli par to, kuras vietas viņi vēlas redzēt kā ziedošus, daudzgadīgus zālājus – pilsētas pļavas;
• Piemērotāko vietu izvēle pilsētas pļavu ierīkošanai, ņemot vērā tajās esošo augu sastāvu, ekoloģiskos apstākļus, ainavas novērtējumu, sociāli ekonomisko nozīmi, kā arī teritorijas plānojumu un attīstības projektus (T.2.1.);
• Katrai no 45 pilsētas pļavām tiks izstrādāts īpašs atjaunošanas un teritorijas apsaimniekošanas plāns (T.2.5.). Plāni tiks saskaņoti ar RD Mājokļa un vides departamentu, kā arī citām domi pārstāvošām institūcijām, lai garantētu veiksmīgu turpmāko uzturēšanu pēc projekta pabeigšanas. 

2. Teritoriju atjaunošana (T.3.2)

• Divas reizes sezonā katrā pilsētas pļavas teritorijā tiks pļauta un novākta zāle. Lielākās, līdzenās pilsētas pļavu teritorijās plānojam augsnes ecēšanu – atverot līdz 50% augsnes, jo lielākajā daļā pilsētas zālienu augsne ir stipri sablīvēta. Atklāta augsne nepieciešama arī tāpēc, lai veiktu savvaļas sugu ienesi zālājā. Teritorijās, kur nav iespējams izmantot augsnes ecēšanu, veiksim augsnes aerāciju vai intensīvu kūlas un sūnu nogrābšanu. Piesārņotās vai ļoti eitrofiskās vietās, iespējams, būs nepieciešams veikt velēnas noņemšanu;
• Katrā pilsētas pļavas teritorijā rīkosim publisku pasākumu – pļavas sēšanas talku. Tajās tiks iesaistītas vietējās kopienas, kā arī ikviens interesents. Šajos pasākumos brīvprātīgie sagatavos augsni, to grābjot un novācot lieko materiālu, kā arī iesēs savvaļas augu sēklas, kas ievāktas Latvijas zālājos;
• Sēklu materiāls tiks ievākts dažādos veidos:
  - svaigi pļauta zāle no labas kvalitātes ES zālāju biotopiem,
  - izmantojot sēklu savākšanas tehniku,
  - ievākšana ar rokām (piem. mazais zvagulis Rhinanthus minor), kur iesaistīsim brīvprātīgos;
• Lai uzlabotu sēklu dīgtspēju, sēklu materiālu sajauksim ar augsni no dabiskajām pļavām.  Šāda augsne iegūstama no kurmju rakumiem dabiskās pļavās vai vietās, kur tiek veikta ES biotopu atjaunošana, izcirsti krūmi un frēzētas to saknes. Pļavu augsne ir nabadzīga ar barības vielām, bet bagāta ar dabisko sēklu materiālu un augsnes mikroorganismiem, kas veicina savvaļas augu sēklu dīgšanu. Augsnes ieguve tiks veikta, nekaitējot donorvietā esošajiem ES nozīmes biotopiem, turklāt paņemtais augsnes daudzums ir neliels;
• Pilsētas pļavās veidosim specifiskas ekoloģiskās nišas bezmugurkaulniekiem - kukaiņu viesnīcas. Tur novietosim vecus, nokaltušus koku stumbrus, grants kaudzes u.c.;
• Piemērotā vietā tiks izveidots mitrājs, no vienas puses nodrošinot ekoloģiskas nišas savvaļas dzīvniekiem, no otras puses - risinot lietus ūdens uztveršanas un attīrīšanas funkcijas.

3. Rīgas apkaimju un sabiedrības iesaistes pasākumi (T.4.2)

• Katru gadu Rīgā tiks rīkots publisks pasākums “Pļavas diena”. Šajā pasākumā tiks organizētas meistarklases, pieaicināti lektori, kas izglītos sabiedrību par dabas daudzveidības nozīmi pilsētvidē;
• Izmantojot esošos Latvijas Dabas fonda sociālo mediju kanālus (Facebook, Instagram, Twitter u.c.), stāstīsim par pilsētas pļavu nozīmi plašākai sabiedrībai.

4. Informācijas pieejamība par bioloģisko daudzveidību pilsētā (T.4.4)

• Lai palielinātu cilvēku izpratni par pilsētas pļavām un bioloģisko daudzveidību pilsētā, tiks izgatavoti 20 informācijas stendi un izvietoti pilsētas pļavu teritorijās, kā arī attīstīti interaktīvi, plaši pieejami materiāli, piemēram, pilsētas pļavu karte;
• Izveidotas interesentu grupas "WhatsApp" vietnē. Vienā grupā apvienoti aktīvākie apkaimju biedrību pārstāvji un tajā iespējams ziņot par notiekošo konkrētā pilsētas pļavas teritorijā, piemēram, vai pļava apsaimniekota pareizi, vai informācijas stendi nav salauzti. Tāpat ir iespēja ziņot par augiem, kas uzziedējuši pilsētas pļavā. Cita "WhatsApp" grupa izveidota savvaļas sēklu vākšanas akcijas dalībniekiem. Tajā iespējams operatīvi uzdot jautājumus, sūtot attēlus, lai noskaidrotu, vai attēlā redzamais augs ir tas, kura sēklas vēlamies sēt pilsētas pļavā, un citus specifiskus jautājumus.

5. Monitorings

• Sāksim augu monitoringu, lai novērtētu augu sastāva izmaiņas izvēlētajās teritorijās (T.3.2.). Tiks noteikts pirms atjaunošanas statuss katrā teritorijā, kas būs pamats, lai novērtētu atjaunošanas pasākumu panākumus;
• Iesaistīsim plašāku sabiedrību dabas vērtību ziņošanā, aicinot reģistrēt savus augu un dzīvnieku sugu novērojumus pilsētā un pilsētas pļavās. Šos datus izmantosim pilsētas pļavu stāvokļa novērtēšanai, kā arī plānojot turpmākās atjaunošanas darbības.