BirdLife Europe un Eiropas Vides biroja kopīgs paziņojums presei
Eiropas Parlaments apstiprinājis vienošanos, ar ko ierobežos biodegvielas apjomu, kas iegūta no augiem. Kā norāda BirdLife Europe un Eiropas Vides birojs, ar šo balsojumu faktiski tiek pielikts punkts septiņus gadus ilgām politiskām ķildām, un tas iezīmē radikālu pavērsienu ES pieejā biodegvielai.
Kopā ar iepriekšējo lēmumu par pirmās paaudzes biodegvielas subsidēšanas pārtraukšanu pēc 2020. gada, pieņemtais lēmums ir skaidrs vēstījums ražošanas nozarei, ka kaitīgajai biodegvielai, kuras ražošana tika atbalstīta pēdējos 15 gadus, nav nākotnes. Tagad ES ir iespēja atbalstīt labākus risinājumus transporta nozarē, piemēram, energoefektivitāti, ilgtspējīgu un progresīvu biodegvielas ražošanu no atkritumiem un elektrības ražošanu no atjaunojamiem resursiem.
Līdztekus transporta nozarei ES būs pašos pamatos jāpārveido bioenerģijas politika 2030. gadam. Desmit vides nevalstiskās organizācijas ir publicējušas dokumentu, kurā uzsvērtas svarīgākās politikas izmaiņas, kas nepieciešamas, lai sekmētu ilgtspējīgu bioenerģijas praksi un izvairītos no turpmākas negatīvas bioenerģijas ietekmes un neveiksmēm biodegvielas jomā. Izmaiņas ietver maksimālā apjoma noteikšanu visiem bioenerģijas veidiem energoresursu struktūrā kopā ar vides aizsardzības pasākumiem un oglekļa dioksīda emisijas nulles uzskaites izbeigšanu.
Eiropas Vides biroja vecākā politikas speciāliste lauksaimniecības un bioenerģijas jautājumos Faustine Defossez norāda: „Šodienas balsojums ir svarīgs signāls, ka mūsu transporta politikas nākotnei nav vajadzīga pirmās paaudzes biodegviela. Tomēr vēl ir daudz darāmā –, lai gan tika pieņemts nozīmīgs lēmums, joprojām nav atrisināti jautājumi, kas saistīti ar būtisku negatīvu ietekmi, ko rada dažu bioenerģijas veidu izmantošana. Nopietni jāpārdomā un turpmāk uzmanīgi jāvirza visa ES bioenerģijas politika, lai panāktu, ka tā dod labumu cilvēkiem, klimatam un videi.”
Lai gan ES vairs neatbalstīs tādas biodegvielas ražošanu, kas saistīta ar zemes intensīvu izmantošanu, piemēram, biodīzeļdegvielas iegūšanu no eļļas rapša un palmu eļļas, nekas netiek darīts, lai risinātu tādus jautājumus kā negaidīti strauji augošā kukurūzas izmantošana biogāzes ražošanā, dabisko mežu neilgtspējīga izciršana un koksnes sadedzināšana elektrības ražošanai.
Ilgtspējīgi bioenerģijas izmantošanas veidi, ja tos iekļauj turpmākajā atjaunojamās enerģijas struktūrā, var dot nozīmīgu ieguldījumu klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā, turklāt šie bioenerģijas izmantošanas veidi aktīvi jāatbalsta ES atjaunojamās enerģijas politikā laikposmam pēc 2020. gada. Tomēr ir svarīgi atzīt un ņemt vērā fiziskos ierobežojumus, kas saistīti ar zemes, mežu un citu biomasas avotu apjomu un to, cik daudz bioenerģijas var saražot ilgtspējīgi.
ES bioenerģijas politikas speciāliste BirdLife Europe un Eiropas Vides birojā Sini Eräjää secināja: „Mums ir jāizvairās atkārtot kļūdas, kas tika pieļautas ar pirmās paaudzes biodegvielu. Lai nodrošinātu līdzsvaru starp mūsu pārtikas, materiālu un enerģijas vajadzībām, kā arī nepieciešamību saglabāt ekosistēmu veselību, ES ir jāierobežo visu bioenerģijas veidu izmantošana līdz tādam līmenim, ko iespējams saražot ilgtspējīgi.”
Informācija sagatavota projekta „Nevalstiskā sektora dalība starptautiskā konferencē „ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ieviešana”” ietvaros, ko finansē Latvijas valsts budžeta finansētā programma „Atbalsts sabiedrības līdzdalībai Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības Padomē īstenošanā” un administrē Sabiedrības Integrācijas fonds. Pasākumu finansē Latvijas valsts.
