Dabas daudzveidība un pārtika: skaitļi un fakti

06.05.2015

 
No visiem dzīvniekiem un augiem, kas sastopami uz Zemes un varētu tikt izmantoti cilvēku uzturā, lauksaimniecībā tiek izmantota tikai neliela daļa. 75 procentus augu valsts pārtikas produktus nodrošina 12 augu sugas, bet 90 %lopkopības produkcijas nodrošina 15 dzīvnieku sugas.

Tomēr šis ārkārtīgi niecīgais sugu skaits ir atkarīgs no simtiem tūkstošu citu sugu, piemēram, no kukaiņiem un putniem, kas nodrošina lauksaimniecības augu apputeksnēšanu. Tie aizsargā no slimībām, noārda atlikumus, pārstrādā barības vielas, lai tās atkal varētu tikt izmantotas, un veido simbiozes ar citām sugām.

Agro – bioloģiskā daudzveidība

Kukaiņi, piemēram, lapsenes un mārītes ir dabiskie kaitēkļu apkarotāji lauksaimniecības kultūraugiem. To klātbūtne samazina nepieciešamību pēc veselībai bīstamu pesticīdu izmantošanas. Lauksaimniecība nevarētu pastāvēt bez dabiskajiem apputeksnētājiem. Tauriņi, bites, lapsenes, dažādas vaboles apputeksnē vairumu mums labi zināmo un nepieciešamo lauksaimniecības augu. Eiropas Savienībā tiek audzēti 264 kultūraugi, un 80 % no tiem apputeksnē kukaiņi. Lauksaimniecībā izmantoto dzīvnieku un augu ģenētiskā daudzveidība palīdz uzlabot lauksaimniecības produktivitāti un ļauj piemēroties mainīgiem apstākļiem.

Samazinoties ģenētiskā materiāla daudzveidībai lauksaimniecībā, ja tiek kultivētas vienveidīgas augu kultūras un dzīvnieku šķirnes, izraisa paaugstinātu risku, ka samazināsies ražība un būs jārēķinās ar ražas zudumiem.

Samazinoties bioloģiskajai daudzveidībai un tās nodrošinātajiem ekosistēmu pakalpojumiem, palielinās pesticīdu pielietojums, kas savukārt atkal negatīvi ietekmē lauksaimniecisko bioloģisko daudzveidību un tiešā veidā kaitē cilvēku veselībai, jo īpaši attīstības valstīs, kur aptuveni 25 miljoni cilvēku ik gadu akūti saindējas ar pesticīdiem, ko uzņem ar pārtikas produktiem no intensīvās lauksaimniecības. Tāpēc, pieaugot pārtikas deficīta problēmai pasaulē, īpaši svarīgi rūpēties par lauksaimniecības bioloģisko daudzveidību.

Pārtika un nabadzība

Tiek lēsts, ka pasaulē no pārtikas trūkuma cieš apmēram 800 miljoni cilvēku, turklāt turpmākajās desmitgadēs šī problēma turpinās saasināties. Viens no svarīgākajiem negatīvajiem faktoriem – ģenētiskās daudzveidības samazināšanās izraisīs problēmas pārtikas ražošanā.

ĢMO

Šobrīd nav iespējams pilnībā novērtēt riskus, ko izraisīs ģenētiski modificēti organismu invāzija dabiskajās dzīvotnēs, savvaļas sugu hibridizācija un toksiskais piesārņojums. Gēnu tehnoloģija lauksaimniecībā pārkāpj dabiskās sugu robežas. Kad šādi ģenētiski izmainīti organismi nonāks savvaļā, tie nebūs kontrolējami un atsaucami. Pētījumi ir pretrunīgi un ilglaicīgu pētījumu nav vispār.

Ekoloģiskos draudus rada iespējamība, ka veidosies augu kaitēkļu un nezāļu  rezistence un ģenētisko modifikāciju pārnese uz tradicionālajiem kultūraugiem. Ietekmi uz cilvēku veselību atstāj herbicīdu atliekas dzeramajā ūdenī. Izmainot augu genomu, pastāv arī risks, ka veidosies toksikoloģiski imunoloģiskie efekti.

Katrā ziņā iespējamība, ka ģenētiski pārveidotie un bioloģiski tradicionālie augi varētu eksistēt neitrāli līdzās, ir izslēgta. Ja ĢMO nonāk brīvā dabā, tie nav kontrolējami, radot paaugstinātu risku ekoloģiskajam līdzsvaram dabā.

Informācija sagatavota projekta „Nevalstiskā sektora dalība starptautiskā konferencē „ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ieviešana”” ietvaros, ko finansē Latvijas valsts budžeta finansētā programma „Atbalsts sabiedrības līdzdalībai Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības Padomē īstenošanā” un administrē Sabiedrības Integrācijas fonds. Pasākumu finansē Latvijas valsts.