Lielā dumpja ligzda maija sākumā.
Visas četras olas tika sekmīgi izperētas: pirmais cālis izšķīlās 15. maija vakarā, otrais – 16. maijā, trešais – 18. Maijā, bet jaunākais – 20. maijā.
Vēlāk perējums piedzīvoja daļēju ligzdas postījumu. 21.maijā ap 14:32 no ligzdas pazuda divi dumpēni. Diemžēl tieši tajā brīdī tiešraides kameras darbībā bija pārrāvums un nepārprotamu liecību par notikušo nav. Par ticamāko iespēju cāļu pazušanai var uzskatīt niedru lijas uzbrukumu. Niedru lijas uzbrukumi fiksēti arī vēlāk (par to vairāk lasiet šeit un šeit).
Kamēr mazuļi bija mazi, māte, lai pabarotu mazuļus, itin sekmīgi medīja mazas zivtiņas turpat ligzdas apkārtnē – bieži vien nemaz neizkāpjot no ligzdas. Lai gan ne vienmēr varēja precīzi izšķirt kādas sugas zivs noķerta, tomēr vismaz daļa no tām bija stagari: trīsadatu Gasterosteus aculeatus vai deviņadatu Pungitius pungitius stagari. Abas zivju sugas sastopamas ar jūru savienotos saldūdeņos un ap lielā dumpja ligzdu esošās seklūdens platības tām var būt piemērotas gan kā barošanās, gan kā vairošanās, t.i., ligzdu būves teritorijas.
Vēlāk, 25. maijā, varējām vērot kā mazuļu barošanai tiek atrīts arī lielāka izmēra rudulis Scardinius erythropthalmus. Kā dumpju barības objekts konstatēta arī dūņu pīkste Misgurnus fossilis.
Dūņu pīkste kā lielā dumpja mazuļu barība (28. maijs).
Dumpēniem kļūstot vecākiem, māte arvien ilgāku laiku pavadīja ārpus ligzdas. Sākotnēji prombūtnes bija īsas un retas, bet, cāļiem pieaugot, māte arvien retāk parādījās ligzdā.
5. jūnijā no rīta viens no dumpēniem atstāja ligzdu un veica nelielu pirmo pastaigu turpat ligzdas apkārtnē. Tā bija nepārprotama liecība, ka mazuļi jau sāk iepazīt patstāvīgās dzīves pirmos soļus.
Lielā dumpja mazuļa pirmā pastaiga ārpus ligzdas.
Ap šo pašu laiku mazuļiem jau radās interese par dzīviem objektiem ārpus ligzdas. Vēlāk šīs iemaņas attīstīsies par sekmīgu medību uzvedību.
Lielā dumpja mazuļu pirmie „zvejas” mēģinājumi.
14. jūnija rīts (plkst. 8:31) bija tā diena, kad dumpēni pēdējo reizi redzēti ligzdā. Pēc ligzdas atstāšanas tie šajā dienā vairs neatgriezās, kā arī vairs nenakšņoja ligzdā.
Lielā dumpja mazuļi 14. jūnija rītā pirms tie pamet ligzdu.
Visticamāk, ka pēc niedru lijas uzbrukuma izdzīvoja pirmais (vecākais) un trešais dumpēns. Tātad, atstājot ligzdu 14. jūnija rītā, to vecums attiecīgi bija 31 un 28 dienas. Tā kā lidspēju dumpja mazuļi iegūst 50-55 dienu vecumā, pastāvēja varbūtība, ka arī pēc ligzdas atstāšanas kādu no tiem vēl varētu novērot paviesojamies ligzdā. Tomēr šis pieņēmums neapstiprinājās un tiešraides kameru demontējām divas nedēļas pēc mazuļu aiziešanas. Dabasdatu foruma dalībnieki dažas reizes vēl dzirdēja dumpju mazuļu balsis un 26. jūnijā kamera fiksēja pieaugušu lielo dumpi, bet mazuļi, ligzdu reiz atstājuši, tajā vairs neatgriezās.
Kameras darbības laikā tai bijuši 1080119 skatījumi. Maijā kameras tiešraide apskatīta no 87 valstīm, bet jūnijā no 69 valstīm. Lielākā daļa skatījumu, kā jau tas bija sagaidāms, ir no Latvijas un Igaunijas (tiešraidi nodrošināja EENET Igaunijā un foruma angļu versiju – looduskalender.ee). Arī Somijā un Polijā Engures ezera dumpji izrādījās diezgan populāri.
Kameras skatījumu sadalījums pa valstīm (izdalītas tikai valstis, no kurām skatījumu daudzums pārsniedz 1% no kopējā skaita).
Arī nākamajā gadā plānojam nodrošināt tiešraidi no Engures ezera.
Teksts: Jānis Reihmanis.
