Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka kopumā Latvijā meži tiek izcirsti pārāk daudz

29.01.2016

2015. gada nogalē Latvijas Dabas fonds veica interneta aptauju, lai noskaidrotu viedokli par situāciju mežu nozarē Latvijā.

Aptaujā tika noskaidrots sabiedrības viedoklis par meža devumu. Aptaujas dati liecina, ka 72% aptaujāto iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, uzskata, ka visvērtīgākā lieta, ko sniedz mežs, ir skābekļa ražošana un ogļskābās gāzes piesaistīšana, bet 40% augstu novērtē arī dabas velšu iegūšanu no meža (1.attēls).

1.attēls. Respondentu viedoklis par visvērtīgākajām lietām, ko sniedz mežs.

Vērtējot Latvijas mežu apsaimniekošanu, iedzīvotāji ir diezgan kritiski. Nedaudz vairāk nekā puse jeb 52% aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskata, ka kopumā Latvijā meži tiek izcirsti pārāk daudz (2.attēls).

2.attēls. Respondentu viedoklis par mežu apsaimniekošanu Latvijā.

Savukārt 79% aptaujāto uzskata, ka kopumā ir atbalstāma mežistrādes ierobežošana putnu ligzdošanas laikā (no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam). Atbildi “drīzāk atbalstāma” sniedz 31%, bet atbildi “noteikti atbalstāma” – 48%. Daudz mazāks iedzīvotāju īpatsvars, proti, 12%, ir pretējās domās, un uzskata, ka kopumā šāds ierobežojums nav atbalstāms (3.attēls).

3.attēls. Respondentu viedoklis par mežistrādes ierobežošanu putnu ligzdošanas laikā.

Interneta aptaujā piedalījās 1005 respondenti – pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondentu izlase tika veidota proporcionāli Latvijas iedzīvotājiem norādītajā mērķa grupā. Lai nodrošinātu vēl lielāku datu reprezentativitāti, dati tika pakļauti svēršanas procedūrai pēc parametriem: dzimums, vecums, tautība un reģions.

Aptauja tika veikta projekta “Ilgtspējīgas attīstības veicināšana, integrējot vides un dabas aizsardzības prasības politikas plānošanas dokumentos” ietvaros. Tā mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību un veicināt sabiedrības interesēm un ilgtspējīgas attīstības principiem atbilstošu lēmumu pieņemšanu, integrējot vides un dabas aizsardzības prasības politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos.

 

Projekts tiek īstenots ar EEZ finanšu instrumenta 2009-2014 atbalstu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.