Rupji pārkāpjot Ministru kabineta kārtības rulli, Zemkopības ministrija plāno virzīt apstiprināšanai Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.–2020. gadam, kas vērstas uz meža nozares uzņēmumu lobija ekonomisko interešu apmierināšanu, ignorējot dabas aizsardzības un sabiedrības intereses.
Šodien, 22. jūlijā, Zemkopības ministrijā notiks starpinstitūciju sanāksme, lai apspriestu iebildumus, kas saņemti par Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2015.–2020. gadam projektu. Par šo dokumentu savus iebildumus sniegušas arī Latvijā vadošās dabas aizsardzības organizācijas – Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Pasaules dabas fonds, kā arī Vides konsultatīvā padome, kas apvieno 20 vides nevalstiskās organizācijas. Dabas aizsardzības organizāciju iebildumus Zemkopības ministrija nolēmusi ignorēt, un šodien paredzētajā sanāksmē tos nav paredzēts apspriest.
Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs norāda: „Acīmredzot pretargumentu trūkums ir bijis iemesls tam, kāpēc Zemkopības ministrija nav pat pūlējusies atspēkot dabas aizsardzības organizāciju iebildumus. Jau ilgus gadus Zemkopības ministrija akli iet meža nozares lobija pavadā, tomēr uzskatu, ka šis ir īpaši nekaunīgs spļāviens sejā Latvijas sabiedrībai.”
Latvijas ziņojums par Eiropas Savienības Biotopu direktīvas ieviešanu liecina, ka Latvijā nelabvēlīgā aizsardzības stāvoklī ir visi ES īpaši aizsargājamie meža biotopi, vairāk nekā piektā daļa Latvijas meža putnu populāciju pēdējos 10-15 gados piedzīvojušas lejupslīdi, starptautiski pētījumi liecina par Latvijas mežu platību samazināšanos. Lai gan visas uzskaitītās problēmas Zemkopības ministrijai ir labi zināmas, pamatnostādņu projektā tās ir ignorētas, līdz ar to tās nav paredzēts risināt. Saskaņā ar pamatnostādņu projektu vienīgās problēmas dabas aizsardzībā mežos ir dažādu datubāzu nesaderība un meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa trūkums. Esošajās bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmās iegūtos rezultātus Zemkopības ministrija neņem vērā, iespējams, tāpēc ka tie izgaismo Latvijas mežu apsaimniekošanai neglaimojošas problēmas, kuras minētas iepriekš.
Jānis Rozītis, Pasaules dabas fonda direktors uzsver: „Līdz šim pamatnostādņu projektā netiek attīstīta nepieciešamība izprast sabiedrības vajadzības no meža. Tā vietā, lai veiktu sociālās ietekmes novērtējumu un tuvinātos cilvēku dažādajām vajadzībām visplašākā izpratnē, pamatnostādnes tikai paredz aktīvu darbību sabiedrības informēšanā. Tieši sabiedrības vajadzībām pēc meža būtu jābūt noteicošajām mērķu noteikšanai mežsaimniecības attīstībā nevis otrādi – meža nozare pateiks kādiem jāizskatās mežiem.”
Tā vietā, lai atbilstoši dokumentā deklarētajiem principiem līdzsvarotu sabiedrības ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās vajadzības, tieši ekonomiskās intereses ir izvirzītas priekšplānā, pārējos ilgtspējīgas mežsaimniecības aspektus atstājot otrajā plānā.
„Ja Zemkopības ministrijas pamatnostādņu projektā nospraustais mērķis sabiedrības izglītošanā ir, lai ar Latvijas mežu apsaimniekošanu apmierināti būtu vien 20% iedzīvotāju, tad pamatnostādnes nepārsteidz, tomēr atklāts paliek jautājums vai pārējiem 80% iedzīvotāju ar to būtu jāsamierinās?” jautā Latvijas Dabas fonda valde Ģirts Strazdiņš.
Papildu informācija:
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus: tālr. 29459742, e-pasts: viesturs@lob.lv
Latvijas Dabas fonda padomes locekle Lelde Eņģele: tālr. 26102617, e-pasts: lelde.engele@inbox.lv
Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis: tālr. 26420153, e-pasts: jrozitis@pdf.lv
Projekts tiek īstenots ar EEZ finanšu instrumenta 2009-2014 atbalstu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
