Noticis seminārs par bioloģiski vērtīgajiem zālājiem

18.12.2015

2015. gada 14. decembrī Latvijas Dabas fonds organizēja semināru “Bioloģiski vērtīgie zālāji = aizsargājamie zālāju biotopi? Bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošana šodien un nākotnē”.

Ar jaunākajiem pētījumam par bioloģiski vērtīgo zālāju (BVZ) ražību projektā Grasservice iepazīstināja Baiba Strazdiņa, Latvijas Dabas fonda eksperte. 2014. un 2015. gadā kopā analizēti 128 zāles paraugi, kas ievākti Siguldas un Ludzas novados. Analīžu rezultāti ir līdzīgi līdz šim pieejamajiem datiem par siena ražību BVZ: 0,6-1,7 t/ha sausajos BVZ mazauglīgās augsnēs, 2,2-2,4 t/ha mēreni mitrās vidēji auglīgās augsnēs un 4,2-4,3 t/ha mitrās un auglīgās augsnēs.

Par Eiropas Savienības (ES) nozīmes zālāju biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas vadlīniju sagatavošanas gaitu stāstīja Solvita Rūsiņa, Dabas aizsardzībās pārvaldes projekta NAT-PROGRAMME zālāju biotopu eksperte. Tā kā plānots, ka sagatavotās vadlīnijas varēs izmantot lai pamatotu dažādu specifisku apsaimniekošanas paņēmienu izmantošanu tajos zālājos, kas pieteikti atbalstam Lauku attīstības programmas 2014-2020 pasākumā Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos (BDUZ), tad ir svarīgi, ka tajās būtu atspoguļoti visi tie zālāju apsaimniekošanas paņēmieni, kas tiek izmantoti praksē un nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Ar vadlīniju tekstiem iespējams iepazīties projekta NAT-PROGRAMME mājaslapāKomentārus un priekšlikumus par sagatavotajām vadlīnijām līdz 12. februārim var sūtīt uz rusina@lu.lv.

Ar attālināto novērojumu iespējām lauksaimnieciskās darbības uzraudzībai iepazīstināja Dainis Jakovels, Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks. Šobrīd tehnoloģijas ļauj noteikt labos zālāju apsaimniekošanas prakses piemērus, tādējādi tos izslēdzot no tālākas pārbaudes. Vislabāk redzama zālāju pļaušana ar zāles savākšanu, bet zāles sasmalcināšana un atstāšana bieži vien tiek klasificēta kā nepļaušana, arī ganīšana nav viegli identificējama. Lai gan šobrīd šāda veida attālinātos novērojumus Lauku atbalsta dienests maksājumu administrēšanā neizmanto, nav izslēdzama tās izmantošana nākotnē.

Indulis Āboliņš, Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktores vietnieks stāstīja par 2015. gada pieredzi bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas zālājos maksājumu administrēšanā. Neskatoties uz to, ka 2015. gadā 83% BVZ platībām būtiski samazinājās atbalsta likme, kopējā atbalstam pieteiktā platība ir palikusi 2014. gada līmenī – kopā pieteikti ~33 tūkst. ha un kopējais pieteikumu skaits ir pat nedaudz pieaudzis (no 3977 pieteikumiem 2014. gadā uz 4105 pieteikumiem 2015. gadā). Sakarā ar samazināto atbalsta likmi “vecajiem” BVZ, kopējā atbalsta summa 2015. gadā tiek lēsta ~2,188 milj. EUR. 2015. gadā pārbaudīti 2581 ha BVZ 425 saimniecībās. 390 ha konstatēti pļaušanas nosacījumu pārkāpumi (67% no konstatētajiem pārkāpumiem), 22% nav uzturēta lauku vēsture un 11% meliorācijas sistēmas nav bijušas atbilstošā kārtībā. Kā galvenās grūtības LAD min: BDUZ pļavu apsaimniekošanas nosacījumu neievērošanu, arī to, ka daudziem klientiem (~90%) nav pieejamas jaunās ES nozīmes zālāju biotopu klases, kā arī ES nozīmes zālāju biotopu klašu sadrumstalotību atsevišķos gadījumos.

Gunta Bāra, Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vecākā referente iepazīstināja ar iecerēm par saimniecības zālāju apsaimniekošanas plāna izmantošanu, saimniekojot bioloģiski vērtīgajos zālājos un tā saistību ar atbalsta saņemšanu. Paredzēts, ka 2016. gadā mācības par zālāju biotopu apsaimniekošanas metodēm jāapmeklē 1315 BDUZ atbalsta saņēmējiem. Mācību laikā katrs BVZ apsaimniekotājs sagatavos Saimniecības zālāju apsaimniekošanas plānu, balstoties uz projekta NAT-PROGRAMME sagatavotajām ES aizsargājamo zālāju biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas vadlīnijām.

Agnese Priede, Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte iepazīstināja ar iecerēm Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu atjaunošanā Natura 2000 teritorijās līdz 2020. gadam. Lai arī biotopu atjaunošanas darbi plānoti galvenokārt valsts zemēs, taču, tā kā lielākā daļa zālāju biotopu atrodas privātīpašnieku valdījumā, tad pastāv iespēja, ka arī privātīpašnieki varētu saņemt atbalstu zālāju biotopu atjaunošanai. Īpašnieki, kuriem ir platības, kurās varētu veikt zālāju biotopu atjaunošanu var sazināties ar Agnesi Priedi rakstot uz agnese.priede@daba.gov.lv vai zvanot 29640959.

Semināra prezentācijas:

1. Bioloģiski vērtīgo zālāju ražība
Baiba Strazdiņa, Latvijas Dabas fonds

2. Dabisko zālāju apsaimniekošanas un atjaunošanas vadlīnijas
Solvita Rūsiņa, Dabas aizsardzībās pārvalde

3. Attālinātie novērojumi lauksaimnieciskās darbības uzraudzībai – kā un vai tos var izmantot platībmaksājumu administrēšanai
Dainis Jakovels, Vides risinājumu institūts
Prezentācijā redzamie melnbaltie attēli ir video, kas PDF formātā nav redzami, pilnas prezentācijas skatīšanai sazināties ar autoru.

4. Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos
Indulis Āboliņš, Lauku atbalsta dienests

5. Saimniecības zālāju apsaimniekošanas plāns – saimniekošana bioloģiski vērtīgajos zālājos un atbalsta saņemšana
Gunta Bāra, Zemkopības ministrija

6. ERAF 5.4.1. specifiskais atbalsta mērķis „Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas”. Biotopu struktūru/ekosistēmu funkciju atjaunošana (nevis regulāra apsaimniekošana)
Agnese Priede, Dabas aizsardzības pārvalde

 

Projekts tiek īstenots ar EEZ finanšu instrumenta 2009-2014 atbalstu.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.